Seksuālās paražas Japānā 3

Manga, hentai, bukkake ir kļuvušas par mākslu, ziņo portāls news.eizvestia.com.

Populārs ir arī „endzi – kosai”, tas nav oficiāli atzīts, bet Japānā to praktizē jau vairākus gadsimtus. Pieaugušie vīrieši maksā naudu par tikšanos ar jaunām meitenēm, viņas gūst pieredzi, dāvanas, dizaineru apģērbus, savukārt pieaugušie vīrieši apmierina savas vajadzības. Kādas vēl paražas eksistē Japānā?

Šibari

Šibari ir erotiska Japānas sasiešanas māksla, kura ieņem svarīgu lomu Japānas erotikas mākslā. Galvenā tēma šajā mākslā ir virskundzība un pakļaušanās. Šibari atšķiras no Eiropas bondaža ar dažām raksturīgām īpatnībām. Tas, kas sasien savu partneri izmanto vairākus mezglu sasiešanas metodes, un galvenais mērķis ir, lai sasietais cilvēks gūtu no tā baudu, nevis sāpes, tāpēc mezgli tiek sieti nesteidzoties, katrs vijums ir apdomāts. Mezglu saspaidīšanas ceļā uz erogēniem un blakus erogēnas zonas tiek sasniegts uzbudinājuma efekts. Māksla nāk no viduslaikiem, šeit pielieto tehniku, ko pielietoja vergu sasiešanai, jo tad sasienot cilvēku galvenais mērķis bija nepieļaut sāpes un sasniegt to, lai vergs nevarētu izbēgt. Vēlāk Šibari kļuva daudz bargāks, jo sāka pielietot sodus. Sasieto upuri sita vai apmētāja ar akmeņiem, vai pakāra.
Ārzemnieki brīnās, ka japāņu sievietes grib, lai viņas sasien. Šibari piekritēji uzskata, ka virskundzības un pakļautības ideja ļauj sievietēm izvairīties no ikdienā pieņemtajām morāles normām.

Yobai

Japānas perifērijā bija ļoti izplatīta paraža, tulkojumā nozīmē „nakts slepenais ciemiņš”. Tradicionāli tajā piedalījās jaunieši, jo tādā veidā tie varēja gūt seksuālo pieredzi. Paraža noslēdzas tajā, ka pie jaunietes iezogas nezināmais vīrietis, stāsta par savu nodomu, ja jauniete piekrīt, tad pāris mīlējas līdz rītam un vēlāk jaunietis pazūd tāpat kā ieradās.

Pēc loģikas jaunietim vajadzēja būt pazīstamam ar jaunietes ģimeni. Parasti tā rīkojās jaunieši pirms kāzām un vecākiem bija jātēlo to, ka viņi neko nezina par slepenajām tikšanām. Ja vecāki uzskatīja, ka šai spēlei jau jābeidzas, tad tie ķēra jaunieti, un publiski viņu apkaunoja, tāpēc pēc dažam dienām vienmēr notika kāzu svinības.

Bieži gadījās, ka ražas novākšanas laikā Japānā iebrauca daudz viesstrādnieku, tāpēc saimniekam, pie kura strādāja viesstrādnieki vajadzēja pierast pie tā, ka tie varēja Yobai tradīcijā iesaistīties ar viņa meitu.

Dažreiz strādnieki devās pat vairākus kilometrus tālāk un tas kļuva par reālu piedzīvojumu ar nepazīstamo jaunieti. Dažiem jauniešiem ne pārāk veicās, jo, ieejot slepeni mājās, tie varēja sastapties ar nesimpātisku meiteni, bet atpakaļ ceļa jau nebija, jo pretējā gadījumā to varēja apsūdzēt zādzībā. Pēc idejas jaunietes piekrišana šeit pārāk nav vajadzīga, bet šo tradīciju neuzskata par izvarošanas aktu, jo jārīkojas pēc atsevišķiem noteikumiem.

Mājās ir jāienāk kailam ( ir aizliegts uzbrukt kailam cilvēkam, jo visdrīzāk viņš nodarbojas ar Yobai, nevis zādzību). Vajag ievērot klusumu. Ir jāpiesedz ar masku vai auduma gabalu seju, lai izvairīties no apkaunojuma, ja sieviete sāks kliegt „Palīdziet!”.

Tamakeri

Dīvaina BDSM forma, sieviete sit vīrieti viņa intīmajā vietā un vēlāk seko mīlēšanās. Šī tradīcija radās samērā nesen un ieņem vadošās pozīcijas Japānas pornofilmās. Tamakeri ir populārs jaunieši vidū, kautrīgo jaunieši vidū. Tieši starp viņiem režisori meklē cilvēkus, kuri spētu filmēties tāda veida filmās. Psihologi ir sašutumā, jo vīriešu skaits, kuri atbalsta šo tradīciju ar katru dienu palielinās.

Šitagi dorobou

Protas, katrā valstī atradīsies cilvēks, kurš zog sieviešu apakšbikses, lai apmierināt sevi. Tikai Japānā to uzskata par mākslu. Šitaki tulkojumā nozīmē „apakšbikses”, bet dorobou – zaglis. Megapoles iedzīvotājas ir spiestas slēpt savu apakšveļu konteineros gandrīz kā seifā, jo pakarot tās uz balkona žāvēties apakšveļu noteikti nozags. Bija gadījums, kad šīs tradīcijas piekritējs zvanīja sievietēm, apgalvojot, ka viņš ir policists. Viņš apgalvoja, ka daži vīrieši ir inficējušies ar STS, lai noskaidrot lietas apstākļus nepieciešams veikt ekspertīzi, tāpēc sievietēm vajadzēja izsūtīt savas apakšbikses pēc noteiktās adreses. Cīņā pret tāda veida notikumiem Japānā izveidoja kioskus, kur var iegādāties lietotās apakšbikses. Ja ir piedāvājums, tātad arī ir pieprasījums vīriešu vidū.

Nyotaimori

Nyotaimori ir savdabīgs suši pasniegšanas stils. Suši pasniedz uz sievietes ķermeņa, ir jāatzīmē to, ka intīmās vietas vienmēr tiek segtas ar garnējumu vai arī lotosa lapu. Modeles atkailināšanas pakāpe ir atkarīga no sievietes kautrīguma pakāpes. Visbiežāk izvirtība šeit ir aizliegta, jāievēro estētiskie principi. Rietumos šī tradīcija kļuva populāra 90-jos gados, taču pašā Japānā šo tradīciju neatbalsta, tā ir visdrīzāk mafijas locekļu iegriba. Protams, tam ir ļoti skaists skats, bet vēl uzskata, ka pasniegšanas laikā sieviete spēj uzsildīt ēdienu līdz sava ķermeņa temperatūrai. Daudziem siltais suši nepatīk, jo paliek sviedru pēdas, bet šeit taču iet runa nevis par garšu, bet gan par mākslu.

Sievietes, kuras pasniedz suši ir labi trenētas, jo šeit ir svarīgs ne tikai izskats, bet arī māka vairākas stundas gulēt bez kustības, jo kustoties var nomest ēdienu, aplieties ar auksto ūdeni vai karsto tēju.

Daudzos restorānos, rūpējoties par higiēnu, sievietes ķermeni ietin pārtikas plēvē. Vēl tiek uzskatīts, ka šajā tradīcijā var piedalīties tikai jaunavas, jo viņu ķermenim nav asas smakas, kura bojā ēdiena garšu. Mūsdienas tas netiek ievērots. Klientiem arī ir ieviesti noteikumi, tie nevar apvainot sievieti vai kādā cita veidā uzmākties viņai, bet ir atļauts ņemt suši no ķermeņa ar lupām. 
Vēl šeit pielieto sake dzeršanas mākslu no sievietes ķermeņa. Silto sake lej uz sievietes ķermeņa un dzer no „glāzes”, ko veido sievietes stipri samiegtie gurni.

No-pan kissa

Oficiantes nēsā īsos svārkus un nenēsā apakšveļu. Apmeklētāji ir ar mieru maksāt daudz vairāk naudas par ēdienu un dzērieniem, lai ieraudzīt nedaudz vairāk, nekā ir pieļaujams. Par samaksu var paprasīt oficianti dabūt kaut ko no plaukta vai pacelt nokritušo dakšu. Tādās iestādēs telpas ir parasti ar spoguļsienām, lai apmeklētājiem nevajadzētu nepārtraukti grozīties. Paradoksāli, bet iekārtoties strādāt tāda veida iestādes grib daudzas meitenes, jo maksā daudz. Pirmā kafejnīca atvērās 1978.gadā Kjotas pilsētā. Pēc tam tas attīstījās un atvērās ļoti labi restorāni, kuri pagatavo ēdienu pēc Japāņu tradīcijām. Pēdējā laikā policija bieži piever tāda veida kafejnīcas par atkailināšanos sabiedriskajā vietā. Restorānu īpašnieki veido spoguļgrīdu un iemontē ekrānus galdos, bet oficiantes ģērbj apakšveļu, bet caurspīdīgu.

Sekss ar astoņkāji

Sieviete, kurā iekļūst astoņkājis bieži parādās hentai un iespaido vairāk eiropiešus nekā japāņus. Tāda veida japāņu tradīcija arī iedvesmoja Pablo Pikaso. Viņš izveidoja vairākas gleznas uz šo tematiku. Pati ideja nāk no seniem laikiem, no šungu mākslas (erotiskie attēli). Populārākais darbs šajā jomā ir Kastušika Hokusai izveidotie darbi, 1820.gadā „Zvejnieka sievas sapnis”. Šīs tradīcijas atdzimšana – mīlēšanās ar jūras iemītniekiem – atdzima mūsdienās. Tāda veida sekss guva atbalstu sabiedrība un 2001.gadā gleznotājs Masami Tereoka  izveidoja gleznas „Jūra un Mēris”. Viņu iedvesmoja Hokusai darbi, bet video...ja vēlaties varat atrast.

Imekura

No parastiem bordeļiem imekura atšķiras ar to, ka šeit var īstenot dzīvē visdažādākās fantāzijas. Šeit ir istabiņas klases, ofisa, ģērbtuves un citu sabiedrisko vietu noformējumā. Vietējos vīriešus interesē un iedvesmo nodarbošanās ar seksu sabiedriskajās vietās. Sievietei, pie kuras nāk klienti, jābūt „aktrisei”. Slimnīcas palātā tai jābūt par medmāsu, ofisā – sekretāre, skolā – skolotāja vai skolniece. Īpašos gadījumos var piedāvāt arī metro kupeju.

Čikan

Čikan noslēdzas tajā, ka vīriešiem patīk pagrābstīt braucošās sievietes metro un šī tradīcija kļūst par Japānas bēdu. Jo sievietes tiek apgrābstītas visās vietās un ir fiksēti gadījumi, kad pārpildītā metro bija veikta izvarošana. To visu filmē un liek apskatei sociālajos tīklos, pelnot ar to naudu. Katru gadu vien tikai Tokijā arestē ap 4000 šīs kustības piekritēju, taču to skaits nesamazinās. Sievietes klusē, jo kauns atzīties, ka esi kļuvusi par upuri. Valdība ir izveidojusi atsevišķus vagonus, kuros var braukt tikai sievietes.

Tokudaši

Tas ir neparasts striptīzs eiropiešu sapratnē. Bārā dažas atkailinātās sievietes kustas sinhroni, tuvojas skatuves malai apsēžas, stipri ieplēšot kājas. Viss – deja ar to arī beidzas. Vīrieši no šī skata nevar atraut skatienus. Šeit slēpjas japāņu seksa tradīcija, ka nedrīkst pilnīgi atkailināties. Kā anekdotē, ja gribi saglabāt vīra uzmanību, tad nevajag izģērbties līdz galam. Tas pats arī šeit, sieviete visur tiek attēlota apģērbā, kimano, kaut vai arī ļoti īsā.

Dač – Vaifu

Japāņi ļoti aizraujas ar tehniku, tāpēc nav brīnums, ka mākslīgās lelles viņiem ir ne tikai piepūšamās, bet arī īstie roboti no lateksa, kuri ir līdzīgi cilvēka ķermenim. Kāpēc Dač – Vaifu? Jo Dutch Wife – holandiešu sieva, tā senajos laikos jūrnieki sauca spilvenu no bambusa, karstumā cilvēks guļot uz tā nesvīda. Lellēm ir dota beztermiņa garantija un tās maksā 6000$. Gadījumā, ja neapmierinās lelles „raksturs” to var atgriezt atpakaļ, tās iznīcina, jo otro reizi pārdod to nav estētiski pieļaujams.