Somijā un Zviedrijā apšauba izglītības pētījuma secinājumus

foto: goodnewsfinland.ru
foto: goodnewsfinland.ru

Somi ir satraukti par savu skolēnu zināšanu lejupslīdi starptautiskajā izglītības pētījumā, taču, saglabājot vēsu prātu, atgādina, ka ir ļoti grūti spriest, piemēram, par Ķīnas izglītības sistēmu tikai pēc valsts bagātākās pilsētas labāko skolu izpētes, ziņo portāls lsm.lv.

Jaunākā PISA pētījuma rezultātus apšauba arī Zviedrijā.

Somijā pēdējās dienās daudz runāts un rakstīts par pasaulē lielākā izglītību salīdzinošā Starptautiskās studentu novērtēšanas programmas (OECD) pētījuma rezultātiem, kurā novērtē 15-gadīgo skolēnu zināšanas un prasmes. Iepriekšējos gados somu skolēnu uzrādītie rezultāti triumfāli ieņēma pirmās vietas, taču, piemēram, matemātikā, uz ko pēdējā pētījumā likts uzsvars, somu skolēni izkrituši no pirmā desmitnieka un ierindojušies 12. vietā. Dabaszinātnēs somu skolēni ierindojās 5. vietā, bet lasītprasmē bija sestie.

Pirmo reizi pētījuma vēsturē somu meitenes uzrādīja labākus rezultātus nekā zēni. Somijas izglītības sistēmas pētnieki noraizējušies par to, ka audzis to skolēnu skaits, kas uzrādīja ļoti vājas zināšanas. Somu zēnu vidū tādi iepriekšējo 7% vietā nu ir 14%, bet meiteņu vidū izaudzis no 6% uz 10%.

Tieši Somijas austrumos un galvaspilsētā dzīvojošo zēnu mācību rezultāti pēdējos desmit gados pasliktinājušies viskrasāk. Daļa rezultātu analītiķu pārstāv viedokli, ka mūsdienu skolu sistēma nav pietiekami izmantojusi zēnu interesi par jaunajām tehnoloģijām un ierīcēm, taču cituprāt sekmju lejupslīdē vainojama ir zēnu vājā interese par grāmatu lasīšanu. Lasītprieka izzušana līdz ar datorspēļu, vieddātlruņu un jauno tehnoloģiju parādīšanos pamanīta jau pirms 10 gadiem, tādēļ Somijas Izglītības un Kultūras ministrija daudz līdzekļu ieguldījusi bibliotēku un skolu lasītveicināšanas projektos. Projektu augļi PISA pētījuma rezultātos diemžēl nav redzami.

Savu komentāru speciāli Latvijas Radio sniedza arī Somijas valsts bijusī prezidente Tarja Halonena:

"Tagad mēs ļoti ciešam, jo vairs neesam pirmie PISAS izglītības pētījumā. Mēs, protams, esam labākie Ziemeļvalstīs un daudzās pozīcijās arī visā Eiropā, taču dažas Āzijas valstis ir mums aizsteigušās priekšā matemātikā. Somi uzskata - ja jau mums nav ne naftas, ne gāzes vai citu lielu dabas resursu, ir jāiegulda tajā, kas mums ir. Un tie ir cilvēki.

Mūsuprāt, ieguldījums cilvēkos ir ārkārtīgi tālredzīgs ieguldījums. Jums, jaunajām Ziemeļvalstīm: Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir viegli nokopēt šo ideju. Cilvēki ir labākā investīcija. Tad mēs varam būt radoši, gudri, un mums ir labas izredzes gan uz konkurētspēju, gan sociālo taisnīgumu," norādīja Tarja Halonena.

Pēc izglītības pētījuma rezultātu parādīšanās somi pievērsuši uzmanību tam, ka, piemēram, par Ķīnas izglītības sistēmu ir pāragri spriest tikai pēc Šanhajas skolēnu panākumiem, jo 23 miljonu iedzīvotāju pilsētā ir visattīstītākā skolu sistēma valstī. Daudzi Šanhajas skolēnu vecāki savus bērnus pēc skolas nodod privātskolotāju rokās, jo to var atļauties, taču, piemēram, Ķīnas laukos, kur skolotāju trūkst, skolēnu skaits klasēs var pārsniegt simtu. Tāpat Ziemeļvalstu mediji kritizē Ķīnas izglītības sistēmas mācīšanas metodes, kur radošums un patstāvīga kritiskā domāšana tiek nomākti ar vienkāršu iekalšanu no galvas.

Šaubas par pētījuma objektivitāti saviļņojušas arī Zviedriju, jo Zviedrija Ziemeļvalstu sarakstā ierindojusies pēdējā vietā.

09.12.2013 , 15:00

Maira Dobele


Написать комментарий