Pat neskatoties uz to, ka pašvaldības zaudēs daļu no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem, lielākā daļa no laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) aptaujātajām vietējām varām izmantos iespēju noteikt zemes nodokļa kāpuma ierobežojumu.
Arī "šķūnīšu nodoklis" daudzviet Latvijā vēl šogad netiks ieviests.
Laikraksts informē, ka vairākos gadījumos pašvaldības kavēs to ieviešanu nevis labdarības apsvērumu dēļ, bet gan tādēļ, ka izmaksas šā nodokļa administrēšanai būs lielākas nekā ieņēmumi.
Rīgas, Ventspils un Jelgavas dome jau ir pieņēmušas lēmumu, kas nepieļaus nodoklim par zemi pieaugt vairāk nekā par ceturto daļu salīdzinājumā ar 2011. gadu. Tāpat ir lēmušas arī Ādažu, Carnikavas, Ikšķiles, Mārupes un Rojas novada domes, informē "Neatkarīgā".
Garkalnes novada dome pieņēmusi lēmumu, kas paredz 2012. gadā nepaaugstināt nekustamā īpašuma nodokli par zemi. "Nekustamā īpašuma nodoklis nepārsniegs 2011. gada nodokļa apmēru pat tad, ja pieaugs zemes kadastrālā vērtība," laikrakstam apstiprināja Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze Krastiņš.
Savukārt Rēzeknes pilsētas dome nolēmusi rīkoties pretēji – nepiemērot nodokļa pieauguma ierobežojumu zemei. Rēzeknes pilsētas domes Finanšu pārvaldes Nodokļu nodaļas vadītāja juriste Ilona Žavoronkova NRA šo lēmumu pamatoja tā: "Tas skar ļoti nelielu daļu zemes īpašnieku, un viņi nav trūcīgi. Viņiem ir lielas platības, kurās pārsvarā nekas nenotiek. Arī tai nelielajai īpašnieku daļai, kurai nepieder lieli zemes īpašumi, finansiālā situācija nav smaga."
Valsts zemes dienesta (VZD) rīcībā esošā informācija liecina, ka Rēzekne ir vienīgā no deviņām Latvijas pilsētām, kurā šogad ir pieaugusi zemes kopējā kadastrālā vērtība. Pēc VZD datiem, pieaugums ir bijis aptuveni viens procents.
Lai gan ar šo gadu ar nekustamā īpašuma nodokli ir paredzēts aplikt arī dzīvojamo māju palīgēkas, kas ir lielākas par 25 kvadrātmetriem, šogad visā Latvijā šis nodoklis vēl netiks ieviests. Rīgas, Ventspils, Jelgavas pilsētas, Ādažu, Carnikavas, Ikšķiles, Mārupes, Rojas un Garkalnes novados šis jautājums jau ir izlemts par labu šķūnīšu īpašniekiem, jo šogad vēl netiks piemērots nodoklis par šāda veida īpašumiem, informē laikraksts.
Kaut arī Jūrmalas dome pagaidām vēl nav pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis skaidroja, ka arī Jūrmalā nav plānots aplikt ar nodokli dzīvojamo māju palīgēkas, izņemot garāžas. "Tās ir aptuveni 5000 kadastrālās vienības (šķūnīši, āra tualetes un tamlīdzīgi), kas naudas izteiksmē Jūrmalas pašvaldības budžetā nesasniegtu 20 000 latu. Tā ir salīdzinoši neliela summa, bet resursi nodokļa administrēšanai būtu pārāk lieli. Par to Jūrmala cīnījās un panāca, ka tas jau no šā gada tiek ieviests, bet Jūrmalā tas šogad vēl netiks piemērots, jo vēl nav sakārtoti normatīvie akti, kas nepārprotami, bez interpretācijas iespējām definētu gan pašu grausta jēdzienu, gan citus. Lai iekļautu jaunu nodokļa pozīciju, jāpaveic daudz administratīvo sagatavošanas darbu, bet to nevar pagūt līdz 1. februārim, kad jābūt spēkā esošiem saistošajiem noteikumiem par nodokļa aprēķināšanu 2012. gadā," laikrakstam teica Truksnis.
Arī Mārupes novadā nebūs jāmaksā nodoklis par šķūnīšiem un citām palīgtelpām, kuras ir lielākas par 25 kvadrātmetriem, NRA informēja Mārupes domes vadītājs Mārtiņš Bojārs. Pašvaldība aicina iedzīvotājus precizēt informāciju par palīgtelpām. Ja šķūnīši vai citas palīgtelpas neeksistē, tad šogad informāciju ir iespējams izdzēst no reģistra bez maksas. Nākamgad šis pakalpojums būs par maksu, skaidroja Bojārs.
Jūrmalas, Liepājas pilsētu un Saulkrastu, Babītes un Salaspils novadu pašvaldībās vēl nav lemts par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu. Šo novadu pašvaldībās ir izstrādāti priekšlikumi, kuri atbalsta piemērot zemes nodokļa kāpuma ierobežojumu 25% apmērā. Savukārt par šķūnīšu un palīgēku nodokli viedokļi atšķiras. Jūrmalā, Liepājā, Saulkrastos un Babītē tiek domāts nepiemērot nodokli par šķūnīšiem un citām palīgēkām. Savukārt Salaspils novada domē NRA norādīja, ka saskaņā ar likumu nodoklis būs jāmaksā tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumā esošās palīgēkas pārsniedz 25 kvadrātmetrus. Pagaidām tie ir tikai priekšlikumi, par kuriem pašvaldībās vēl tiks lemts.