Starts: Kādreiz trenējās vieglatlētikā zēns ar lietuviešu uzvārdu (5.-8 kl.), mācījās pareizi, krievu skolā, tas bija apmēram 25 gadus atpakaļ. Arī šodien viņš dzīvo Latvijā, tagad latviešu skolā mācās viņa meita- pamatskolas skolniece un kad, kādā klases stundā klases audzinātāja runāja par Dzimteni, Latviju, par patriotismu un skolnieki vēlāk rakstīja savas domas viņas rakstā bija: "Es mīlu savas mājas, kokus kas aug apkārt, ezeru, savu zemi uz kuras dzīvoju un ja runājam par dzimteni, Latviju, man tādas nav, man šis vārds neko nenozīmē, jo es neesmu pilsone, mans jaunākais brālis dzimis 2008 gadā arī nav pilsonis, man Latvija neko nav devusi un kāpēc man būtu viņa jāmīl?" Diezgan drūmi vārdi, bet tādu bērnu ir ļoti daudz, viņa ir ļoti talantīga meitene. mācās tikai uz 8 un augstāk, tāpatās, kā viņas tēvs- trenējas vieglatlētikā, dzied Helo-Daugavpils, izcīna medaļas valsts un starptautiskajās sacensībās. Es esmu par visiem 100%, nē par visiem 200% atbalstu domas ko izteica veterāns SSSR. Mūsu valsts ir nozagusi viņai vēlmi mīlēt dzimteni, izprast Latvijas tēlu. Bez šaubām, var visus aizdzīt dziedāt dziesmas un lasīt dainas, bet no tā par patriotu nekļūs. Nolaižaties augstie varas vīri Latgales lauku sādžās un paklausaties ko tur runā par Jums, par Jūsu Latviju, jo Latvija pieder tikai to "augsto" vīru saujiņai visi pārējie nav nekas, to visu dzird un saprot pat pamatskolas skolēni. Vajadzētu, bez jebkādas pateicības un atlīdzības paiet soli, divus, trīs pretī- pastiept roku, to satvert, paskatīties acīs savai tautai- tas taču ir tik vienkārši. Bet mēs to negribam "augstie" vīri, vai nezinām un neprotam? Un gaisā virmo neonacionālistu idejas, tas ir šausmīgi. Latvija uz kurieni Tu ej?
Золотые слова