Pirms valdības sēdes Ķīlis tviterī veic aptauju par mācību gada garumu, brīvdienām un noslodzi

foto gazeta.lv
foto gazeta.lv

Pirms valdības sēdes, kurā šodien lems par nākamā mācību gada garumu, mikroblogošanas vietnes "Twitter" kontā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis aptaujā čivinātājus par to, kāds būtu labākais mācību gada garums, kad vajadzētu būt brīvdienām un kādai jābūt nedēļas noslodzei.

Ministrs savā kontā gan uzsver, ka 2012./2013.mācību gads paliek tāds pats, kā ir. "Galvenais ir šogad izvērtēt, kas maināms skolas dzīvē un mācību saturā, lai būtu gan rezultatīvi, gan interesanti," uzsver ministrs.

Viņš norāda, ka bez mācību satura un organizācijas, slodzes nevienmērības pārskatīšanas un papildu aktivitātēm mācību gada pagarinājumam nav jēgas.

Par jautājuma aktualitāti liecina plaša iesaistīšanās diskusijā. Piemēram, Uvis Siliņš no Tukuma norādījis, ka diskusijai vajadzētu būt nevis "pagarināt vai nē", bet kā atslogot skolēnu, kur viena no iespējām ir mācību gada pagarināšana.

Kristīne Dūdiņa uz ministra jautājumu atbildējusi, ka garums pats par sevi nav noteicošais. "Svarīgāks saturs. Pret pagarinājumu kā esošā "stiepšanu garumā", par - konceptuālām izmaiņām," raksta Dūdiņa.

Kristiāna Kalniņa raksta, ka vasarā vajadzētu aptuveni 6-7 nedēļu ilgu brīvlaiku no Jāņiem līdz augusta vidum. Nedēļas noslodzei piecās dienās vajadzētu būt līdz plkst.14 -15. Reizi nedēļā - došanās dabā, uz muzejiem, teātriem utt. Kalniņa rosina atteikties no mājasdarbiem, vairāk laika veltot interešu izglītībai, sportam, laikam ģimenē.

"Lai jau ministrs taisa to vasaras kluknēšanu skolā, tikai lūgums legāli nodrošināt iespēju nenākt tiem bērniem, kuriem vasara ir aizņemta. Vienkārši ļoti lūdzu neatņemt maniem bērniem laiku, kurā katru gadu apceļo pasauli, piedalās zinātniskās nometnēs, šahā," raksta Vita Karnīte. Arī Ilze Šūmane lūdz neatņemt laiku un iespēju arī tiem bērniem, kas vasarā strādā savās saimniecībās.

Ieva Freidenfelde norādījusi, ka esošajam mācību gada garumam nav ne vainas. Viņa rosina pārskatīt mācību programmas saturu, jo kvalitāti nevar uzlabot ar kvantitāti. Dita Blaua norāda, ka neviens labāk par skolotājiem, kam ir ilgu gadu pieredze, aizrautīgi un labi darot šo darbu, nevarēs pateikt.

Inga Koleča uzskata, ka jūnijā līdz Jāņiem varētu būt ekskursijas, radošie darbi dabā, un mācības varētu atsākt augusta vidū. Mācībām vajadzētu veltīt sešas līdz septiņas stundas dienā. Pamatskolā visus mājasdarbus viņa rosina paveikt skolā.

Inese Voika domā, ka brīvlaikam vajadzētu būt no Jāņiem līdz augusta vidum, jūnijā skolā vajadzētu organizēt plenērus, ekskursijas, projektus. Dienā vajadzētu būt sešām līdz septiņām mācību stundām, mājasdarbiem vajadzētu vienu līdz divas stundas, pamatskolā mājasdarbi jāizpilda skolā, tikai radošos varētu veikt mājās. Saturam jāiet līdzi garuma reformai, citādi nav jēgas, uzskata Voika.

Kopš pagājušā gada beigām, kad sākās diskusija par mācību gada pagarināšanas nepieciešamību, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā savu viedokli pauduši 23 cilvēki, galvenokārt vecāki. No visiem viedokļiem tikai viens atbalsta mācību gada pagarināšanu. Vairāki vecāki norādījuši, ka mācību gada pagarināšana atstās nelabvēlīgu ietekmi uz skolēnu veselības stāvokli, kā arī liegs bērniem vasarā strādāt un nopelnīt sev naudu.

"Pilnīgi bezatbildīga doma par vasaras brīvlaika saīsināšanu skolas vecuma bērniem mūsu klimatiskajos saules deficīta apstākļos. Ja tiešām jāiegūst papildu mācību laiks, par ko es šaubos, tad vajag optimizēt mācību programmas un varbūt likvidēt kādu no brīvlaikiem tumšajos gadalaikos, kad bērni tāpat nīkst "draugos" un pie televizoriem, kas nekādi neuzlabo veselības stāvokli un neveicina bērna attīstību. Esmu pret vasaras brīvlaika saīsināšanu kā vairums sabiedrības, kam ir skolas vecuma bērni," IZM mājaslapā raksta Aivars Stepiņš.


Написать комментарий