Eiropas Komisijas Latvijai sniegtās rekomendācijas apliecina mūsu valsts līdzšinējo sekmīgo politiku ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā, kā arī norāda problemātiskās jomas, kurās jāturpina aktīvs darbs, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas komisijas deputāti trešdien, 30.maijā, uzklausīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Innas Šteinbukas sniegto informāciju par Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijai, kuri oficiāli tiek publiskoti šodien pusdienlaikā. Rekomendācijas Eiropas Komisija sagatavojusi, pamatojoties uz Latvijas iesniegto nacionālo reformu programmu "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanas kontekstā un Latvijas Konverģences programmu 2012. – 2015.gadam.
„Patiess gandarījums, ka Eiropas Komisijas rekomendācijās, kura tā sagatavo visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, atzinīgi vērtēta Latvijas līdzšinējā fiskālā politika, un valsts makroekonomiskais scenārijs vērtēts kā reālistisks,” uzsver Z.Kalniņa-Lukaševica. „Rekomendācijās ieteikts Latvijai samazināt nodokļus darbaspēkam, un tas pilnībā saskan ar pagājušās nedēļas Saeimas lēmumu no nākamā gada 1.janvāra samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 25 uz 24 procentiem, bet 2014.gadā līdz 22 procentiem,” pauž Saeimas komisijas priekšsēdētāja.
Z.Kalniņa-Lukaševica atgādina, ka tieši Saeimas Eiropas lietu komisija, 26.aprīlī apstiprinot Latvijas Konverģences programmu 2012. – 2015.gadam, prasīja iekļaut programmā tekstu, kur akcentēta nepieciešamība samazināt nodokļu slogu darbaspēkam.
Kā šodienas sēdē noskaidroja deputāti, Eiropas Komisija Latvijas 2013.gada budžeta makroekonomisko scenāriju vērtē kā ticamu, norādot, ka Latvija sasniegs deklarētos budžeta mērķus, ja līdzšinējā politika nemainīsies. Šī ticamība tikai palielināsies, ja Saeima ratificēs Eiropas Savienības (ES) Fiskālās disciplīnas līgumu un nodrošinās vidēja termiņa budžeta plānošanu, sēdē pauda I.Šteinbuka. Savukārt nodokļu jomā Eiropas Komisija rekomendē Latviju turēties pie stratēģijas, kas paredz samazināt nodokļus darbaspēkam, to kompensējot ar nodokļiem patēriņam, īpašumam, dabas un citiem resursiem, teica I.Šteinbuka.
Kā būtisku Latvijas problēmu I.Šteinbuka minēja bezdarbu, jo šajā jomā Latvijai ir vieni no sliktākajiem rādītājiem ES, it īpaši jauniešu bezdarba jomā. Eiropas Komisija iesaka koncentrēties uz efektīvāku arodizglītību un prakses vietu radīšanu, cīnīties pret agru mācību pārtraukšanu, kā arī uzlabot jauniešu un bezdarbnieku atbalsta pasākumus.
Izglītības jomā Eiropas Komisija rosina Latviju turpināt augstākās izglītības reformas, ieskaitot finansējuma modeļa sasaisti ar kvalitāti un izvairīšanos no budžeta fragmentācijas. Eiropas Komisija secina, ka tiesu sistēmas trūkumi negatīvi ietekmē biznesa vidi un palielina uzņēmējdarbības izmaksas, un iesaka uzlabot maksātnespējas regulējumu. Savukārt enerģētikas jomā Komisija rekomendē Latvijai turpināt uzlabot energoefektivitāti, veicināt konkurenci un uzlabot pieslēgumus ES enerģētikas tīkliem, lai mazinātu Latvijas enerģētisko izolētību. Tāpat Eiropas Komisija iesaka reformēt sociālo pabalstu sistēmu, jo patlaban tā atkarīga no pašvaldību iespējām un ir slikti caurskatāma, norādīja I.Šteinbuka.