Ēģiptes parlaments otrdien sanācis uz sēdi par spīti tam, ka, pamatojoties ar Augstākās tiesas spriedumu, valdošā Augstākā militārā padome to atlaida un aicināja ievērot spriedumu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Jaunievēlētais valsts prezidents Mohameds Mursi izdeva rīkojumu par parlamenta sasaukšanu uz sēdi aizvadītajās brīvdienās. Mursi pārstāv islāmistu kustību "Musulmaņu brālība", kuras pārstāvji veido vairākumu atlaistajā parlamentā.
Sanākušie deputāti nepārkāpj tiesas rīkojumu, bet meklē viedu tā izpildīšanai, sēdes sākumā paziņoja parlamenta priekšsēdētājs Saads Katani. Nekādas citas dienas kārtības parlamentam neesot, viņš norādījis un sēde tika pārtraukta.
Parlaments ar šo rīcību ir nodevis varu pār sevi prezidentam, daži vietējie juristi pastāstīja BBC.
Delfi, atsaucoties uz aģentūru BNS, jau vēstīja, ka Mursi svētdien parakstīja dekrētu, ar kuru anulēja Augstākās konstitucionālās tiesas lēmumu par parlamenta atlaišanu un atjaunoja parlamenta darbību, savukārt parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Saads al Katatni pirmdien paziņoja, ka sasauca parlamenta sēdi otrdien.
Savukārt Augstākā konstitucionālā tiesa pirmdien paziņoja, ka prezidenta svētdien parakstītais dekrēts par parlamenta apakšpalātas darbības atjaunošanu ir pretrunā tās jūnija vidū pieņemtajam lēmumam par parlamenta apakšpalātas atlaišanu, kas bijis galīgs un saistošs.
Ēģiptes armija pirmdienas vakarā brīdināja prezidentu Mohamedu Mursi ievērot konstitūciju un likumus saistībā ar parlamenta atlaišanu, reaģējot uz prezidenta plānu atjaunot parlamenta apakšpalātas darbību par spīti konstitucionālās tiesas lēmumam.
Ēģiptes Augstākā konstitucionālā tiesa 14.jūnijā nolēma, ka jaunais valsts parlaments, kurā dominēja islāmisti, ir jāatlaiž, jo tas ievēlēts nekonstitucionāli. Tiesa atzina, ka trešdaļa parlamenta deputātu ievēlēti neatbilstoši konstitūcijai. Skaidrojot spriedumu, tiesa norādīja, ka "viss parlamenta sastāvs ir nelikumīgs un līdz ar to tam nav juridiska spēka".
Valdošā militārā padome 16.jūnijā paziņoja, ka atlaiž parlamentu un uzņemas likumdevēja funkcijas.
Saskaņā ar Augstākās konstitucionālās tiesas lēmumu vienai trešdaļai deputātu, kas pēc vēlēšanām iekļuva parlamentā, mandāts nav likumīgs. Militārā padome bija izstrādājusi sarežģītu sistēmu, kādā proporcionāli tika sadalītas vietas starp deputātiem un politiskajām partijām, kas noteic, ka divas trešdaļas parlamenta deputātu tiek ievēlēti no partiju sarakstiem, bet vienu trešdaļu ievēlē no individuāliem kandidātiem. Bija domāts, ka individuālie kandidāti būs neatkarīgi, tomēr politisko partiju biedriem bija ļauts kandidēt arī individuāli, dodot lielas priekšrocības agrāk aizliegtā mēreno islāmistu grupējuma "Musulmaņu brālība" politiskajam spārnam Brīvības un taisnīguma partijai, kuras kandidāts Mursi uzvarēja 16. un 17.jūnijā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.
Janvārī un februārī Ēģiptē notika parlamenta augšpalātas vēlēšanas. Parlamenta augšpalātā ir 270 deputātu, no tiem 180 tiek ievēlēti, bet 90 ieceļ valsts prezidents. No 180 vēlētajiem deputātiem 120 tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, bet 60 - vienmandāta apgabalos. 90 deputātu, kuri jāieceļ valsts prezidentam, bija paredzēts iecelt, kad tiktu ievēlēts un stātos amatā valsts prezidents.
Parlamenta apakšpalātas vēlēšanas notika trijos posmos no novembra līdz janvārim. No 498 apakšpalātas deputātu mandātiem gandrīz trīs ceturtdaļas ieguva divas galvenās islāmistu partijas - mērenā Brīvības un taisnīguma partija un ultrakonservatīvo islāmistu Gaismas partija ("Hizb an Nur").
Abas palātas izveidoja 100 deputātu lielu darba grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt jauno valsts konstitūciju.
Bruņoto spēku augstākā padome bija pie varas Ēģiptē kopš autoritārā prezidenta Hosnī Mubaraka gāšanas pagājušā gada februārī, taču šogad 30.jūnijā prezidenta amatā stājās Mursi.