Latvijas augstskolu studentu skaits pastāvīgi sarūk. Ir izpētīts, ka tuvāko desmit gadu laikā tradicionālā studentu demogrāfiskā grupa (18-24 gadi) saruks par 40%. Sakarā ar to rodas jautājums – kā augstskolas Latvijā spēs nodrošināt vismaz esošo izglītības līmeni, nepaaugstinot studiju maksu?
Pārdomāta demogrāfiskā politika un aktīva rīcība ilgtermiņā spēj atrisināt šo problēmu. Taču ir jāmeklē arī citi, ātrāki risinājumi, domājot par to, kā stiprināt un uzlabot augstāko izglītību mūsu valstī, saglabājot to pieejamu topošajiem studentiem. Par vienu no tiem var kļūt augstākās izglītības eksports.
Ārvalstu studentu piesaistīšana ne tikai nodrošinās augstskolas ar nepieciešamo cilvēku skaitu, bet arī palīdzēs atrisināt vairākas citas problēmas. Pirmkārt, ņemot vērā speciālistu trūkumu darba tirgū un negatīvo demogrāfisko situāciju, arvien biežāk tiek par runāts par to, ka Latvija nevarēs izbēgt no imigrantu pieplūduma. Es uzskatu, ka daļēji šo problēmu var atrisināt, attīstot augstākās izglītības eksportu. Pieaicinot studentus no ārvalstīm un palīdzot viņiem šeit adaptēties, mums rodas iespēja sevi nodrošināt ar augstākās klases speciālistiem. Manuprāt, tas ir viens no instrumentiem, lai risinātu speciālistu trūkuma problēmu darba tirgū un viens no prioritāriem migrācijas politikas punktiem.
Otrkārt, vienlaikus ar augstākās izglītības eksportu mēs eksportēsim arī mūsu kultūru, mūsu vēsturiskās vērtības, popularizēsim Latviju kā galamērķi tūristiem, kā finanšu, sabiedrisko un loģistikas centru Baltijā. Ārvalstu studenti var kļūt par labāko reklāmu Latvijai viņu dzimtajās valstīs.
Treškārt, noteikti ir jāatzīmē arī finanšu izdevīgums. Pēc Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aprēķiniem, viens dzīvošanas un mācīšanās mēnesis Latvijā ārvalstu studentam izmaksā aptuveni 850 latu. Šī nauda tiek maksāta par studijām, par dzīvokļa īri, tiek apmaksāti komunālie pakalpojumi u.t.t, tas ir reāls ienākumu avots mūsu uzņēmējiem un valsts budžetam. Nav grūti aprēķināt - ja ārvalstu studentu skaits sasniegs 10% līmeni (kā, piemēram, Čehijā), mūsu ekonomikai tas nozīmēs papildu līdzekļus aptuveni 100 000 000 eiro apmērā. Informācijai: Latvijā 2010./2011. mācību gadā bija 1949 studenti no ārvalstīm, tas ir apmēram 2% no kopējā skaita.
Šobrīd par vienu no galvenajām problēmām, kura bremzē augstākās izglītības eksportu, ir sarežģītā dokumentu noformēšanas procedūra studentiem no trešajām valstīm (valstīm ārpus Eiropas Savienības). Pirmkārt, vīzas saņemšanas process mēdz būt pārāk ilgs un sarežģīts, tas atbaida studentus savām mācībām izvēlēties Latviju. Otrkārt, bieži vien attiecīgajā valstī nav Latvijas vēstniecības, līdz ar to vīzas saņemšana kļūst par pārāk darbietilpīgu procedūru un students izvēlās pieejamāku valsti mācībām. Treškārt, starp mūsu valsts struktūrām bieži nav vienotas pozīcijas, un mēdz gadīties, ka viena iestāde piešķir vīzu, bet cita nedod uzturēšanas atļauju.
Problēmas rada arī tas, ka nav vienotas stratēģijas un par augstākas izglītības eksportu atbildīgas institūcijas. Ir nepieciešams izstrādāt šī virziena attīstības stratēģiju. Ir jānodefinē mērķi, rīcības plāns un atbildīgās iestādes. Ņemot vērā izvirzītos mērķus, ir jāattīsta arī vēstniecību struktūra. Piemēram, ja Indija tiks iekļauta augstākās izglītības eksportam prioritāro valstu sarakstā, tad tur būs nepieciešams atvērt vēstniecību.
Bieži gadās, ka studenti neizvēlās Latviju par savas tālākās izglītības galapunktu tādēļ, ka starp mūsu valsti un potenciālā studenta valsti nav noslēgts divpusējs līgums par augstākās izglītības diplomu savstarpējo atzīšanu. Ir jāturpina dialogs ar trešajām valstīm par šādu līgumu parakstīšanu. Par pozitīvu piemēru var kļūt nesen parakstītais līgums ar Ķīnu. Pašlaik mēs esam vienīgā Baltijas valsts, kurai ir tāds dokuments.
Visbeidzot, citās pasaules valstīs vienkārši trūkst informācijas gan par Latviju kā tādu, gan par iespējām studēt šeit. Bieži potenciālie studenti vai nu vispār neko nezin par mūsu valsti, vai nu viņiem ir nepatiesa informācija. Jau esošo valsts iestāžu pienākumos ir jāiekļauj uzdevums veicināt ārvalstu studentu piesaistīšanu. Piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kurai ir plaša pārstāvniecība visā pasaulē, mūsu vēstniecības un konsulārās pārstāvniecības. Ir jāizveido vienots palīdzības centrs ārvalstu studentiem, kur viņi varētu vērsties problēmu gadījumā.
Protams, galvenais nosacījums ārvalstu studentu skaita pieaugumam būs mūsu augstākas izglītības iestāžu darba kvalitātes uzlabojums. Tāpēc nepieciešams parūpēties par finansējuma palielināšanu izglītības nozarei un ir aktīvi jāstrādā, piesaistot šiem mērķiem pieejamus līdzekļus no ES fondiem. Augstākās izglītības eksportam jākļūst par daļu no nacionālā attīstības plāna.