Vilks: brīnos, ka Grieķija līdz šim nav lūgusi Latvijas ekspertu palīdzību krīzes pārvarēšanā

"Es brīnos, ka viņi līdz šim nav uzaicinājuši mūsu ekspertus, tāpēc, ka problēmas, ko mēs risinām, ir ļoti līdzīgas," saka finanšu ministrs. "[..] Ja Grieķija varētu paveikt kaut pusi vai trešdaļu no tā, ko Latvija izdarīja, tad spriedze valstī tiktu noņemta. Tur joprojām ir ļoti dāsni pabalsti," uzskata finanšu ministrs.

Vaicāts, vai Grieķijai nāksies pamest eirozonu, finanšu ministrs pauž viedokli – ja Grieķijas valdība būs spējīga piedāvāt krīzes pārvarēšanas plānu, kam finanšu tirgi noticēs, tad tas var paildzināt Grieķijas klātbūtni eirozonā. "Ja nē, tad tas būs problemātiski. Domāju, ka šis gads kļūs par izšķirošo [Grieķijas nākotnei eirozonā]," uzskata Vilks.

Viņš uzskata, ka eirozona nesabruks, taču šajā savienībā esošo dalībvalstu skaits varētu samazināties. "Pasaules ekonomiku vēl sagaida ne viegli laiki, jo labklājība aug un neatbilst ražošanas līmenim. Domāju, ka satricinājumi nāks par labu eirozonai, to nostiprinās," domā finanšu ministrs.

Jautāts, vai Latvija turpinās uzņemto kursu iestājai eirozonā, Vilks saka, ka Latvija ir ieinteresēta pievienoties paredzamai eirozonai, kur nav iespējams noslēpt budžeta deficīta līmeni, kā tas noticis iepriekš. "Ar stāšanos tādā eirozonā, kāda tā ir tagad, mēs nesteigsimies," piebilst ministrs.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija un arī Starptautiskais Valūtas fonds, kas sniedz atbalstu finansiālajās grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm, Latviju ir slavējis un minējis par piemēru citām valstīm tēriņu samazināšanā un krīzes pārvarēšanā.

Tiesa, Latvijas īstenotajam taupības ceļam netrūkst arī kritiķu. Piemēram, viens no tādiem ir Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmens, kurš ne reizi vien norādījis, ka tēriņu mazināšana Latvijā bijusi pārāk skarba, kas novedis pie būtiska ekonomikas krituma un ka Latvijas tautsaimniecība joprojām nav atguvusi pirmskrīzes apjomus.