Norvēģijas policijas vadītājs Eisteins Melands ceturtdien atkāpās no amata trīs dienas pēc izmeklēšanas komisijas ziņojuma publicēšanas, kurā secināts, ka labējā ekstrēmista Andersa Bēringa- Breivīka pērn sarīkotos uzbrukumus bija iespējams novērst un uzbrucēju aizturēt ātrāk.
Par Melanda atkāpšanos paziņoja tieslietu ministre Grēte Faremora ceturtdienas vakarā televīzijas debašu laikā.
Melands vēlāk paziņoja, ka nevar palikt amatā, nebaudot tieslietu ministres uzticību.
"Ja [Tieslietu] ministrija un citas politiskas iestādes nepārprotami nenoskaidros šo jautājumu, tad man nebūs iespējams turpināt [darbu]," sacīja Melands.
Melands kļuva par Norvēģijas policijas vadītāju dažas dienas pirms tam, kad Bērings-Breivīks pērn 22.jūlijā saīkoja divus teroraktus Oslo un tās pievārtē, nogalinot 77 cilvēkus.
Premjerministra Jensa Stoltenberga iecelta neatkarīga izmeklēšanas komisija pirmdien iesniedza viņam ziņojumu, kurā secināts, ka Bēringa-Breivīka sarīkotos uzbrukumus bija iespējams novērst un uzbrucēju aizturēt ātrāk.
"22.jūlija uzbrukumu valdības ēku kvartālā varēja novērst, efektīvi īstenojot jau pieņemtos drošības pasākumus," teikts komisijas sagatavotajā ziņojumā.
"Uzbrucēju 22.jūlijā varēja aizturēt ātrāk," uzsvēra komisija. "Varas iestādes nespēja aizsargāt cilvēkus Ūtejas salā. Reāli bija iespējama ātrāka policijas operācija," norādīja komisija par Bēringa- Breivīka pēc sprādziena valdības ēku kvartālā sarīkoto apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes organizācijas nometnē Ūtejas salā.
Bērings- Breivīks pērn 22.jūlijā sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Ūtejas salā, kur viņš nogalināja 69 cilvēkus. Tomēr viņš neatzīst, ka ir pastrādājis ko krimināli sodāmu, apgalvojot, ka uzbrukumi bijuši "preventīvs pasākums", lai pasargātu Eiropu no "musulmaņu invāzijas".
Prokuratūra prāvā, kur lietas izskatīšana jau ir beigusies, bet spriedums gaidāms 24.augustā, ir pieprasījusi Bēringam- Breivīkam piespriest obligāto ārstēšanos psihiatriskajā klīnikā. Savukārt, ja tiesa izlems Bēringu- Breivīku nenosūtīt uz garīgās veselības aprūpes iestādi, prokuratūra pieprasīja viņam piespriest maksimālo iespējamo sodu - 21 gadu cietumā, ko var pagarināt, ja tiks uzskatīts, ka viņš apdraud sabiedrību.
Par lēno reakciju uz traģēdiju asu kritiku izpelnījās Norvēģijas policija, jo starp sprādzienu Oslo un Bēringa- Breivīka aizturēšanu Ūtejas salā pagāja vairāk nekā trīs stundas, lai gan Norvēģijas drošības dienestiem viņa vārds jau bija zināms.
Apšaude Ūtejas salā ilga apmēram stundu un 15 minūtes, kamēr policija meklēja transportu, ar ko nokļūt nelielajā salā ezera vidū, kas atrodas vien 600 metru no krasta.
Stoltenbergs drīz pēc šī ziņojuma publicēšanas sacīja, ka izsaka dziļu nožēlu un uzņemas atbildību par pieļautajām kļūdām, bet neizteicās par iespējamām amatpersonu demisijām to dēļ.