Latvijas prokuroru favorīta, arestētās mantas glabātāja t.s. Ventspils amatpersonu lietā Rudolfa Meroni krimināllieta Šveicē tiks sūtīta uz tiesu – lasāms Šveices Konfederācijas Federālās padomes (Šveices valdības) mājas lapā atrodamajā Šveices Ģenerālprokuratūras paziņojumā.
Minētajā paziņojumā Šveices federālais prokurors Verners Pfisters šā gada 2012. gada 27. jūnijā paziņojis, ka ir pabeigta kriminālizmeklēšana tā dēvētajā Dītera Bērniga (Šveices finanšu piramīdas autors) krimināllietā, kurā starp aizdomās turamajiem ir arī R. Meroni. Prokurors R. Meroni un vēl septiņas personas apsūdz «saistībā ar krāpnieciskām darbībām, iespējamo piesavināšanos u.c. pārkāpumiem», teikts oficiālajā paziņojumā. Prokurors norādījis, ka krimināllietu nosūtīs tiesai, bet aizdomās turamajiem, ieskaitot R. Meroni, līdz šā gada augustam ir iespējas pieteikt lūgumus pierādījumu iegūšanas pasākumu veikšanai un liecinieku pratināšanai.
Prokurors norādījis, ka Šveices federālajā tiesā pret R. Meroni tiks celta apsūdzība atbilstoši Šveices Kriminālprocesa kodeksa 324. pantam, par «kūdīšanu, iespējamu līdzdalību negodprātīgā sabiedrības pārvaldībā, iespējamu izsaimniekošanu no akciju sabiedrības KB&P Consulting AG (kapitāla neatbilstoša izmatošana, cash back operācijas)».
Tas nozīmē, ka pretēji Latvijas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu krimināllietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Jura Jurisa viedoklim nav nekādu šaubu, ka R. Meroni tiks tiesāts kriminālos noziegumos, kuru kvalifikācija līdz tiesai var tik precizēta.
Pirms aptuveni divām nedēļām Rīgas apgabaltiesā J. Juriss pauda viedokli, ka Šveices prokuratūras paziņojumi nemaz neesot apsūdzība, bet gan Šveices kriminālprocesa stadija, kurā prokurori turpinot lemt – uzrādīt vai neuzrādīt apsūdzību. Šī Šveices kolēģu svārstīšanās, pēc J. Jurisa teiktā, jau notiekot kopš tā dēvētās D. Bēringa lietas izmeklēšanas sākuma 2006. gadā. No prokurora runas izrietēja, ka gandrīz vai tikai un vienīgi Neatkarīgās nepareizā Šveices kriminālprocesa izpratne un tulkojuma grūtības ir radījušas viedokli, ka R. Meroni ir uzrādīta apsūdzība.
Turklāt galvenais jautājums, kā uzsvēra J. Juriss – ir vai nav R. Meroni pārkāpis Latvijas likumus. Pēc viņa domām, joprojām nav faktu, kuri ļautu apšaubīt R. Meroni godprātību mantas glabāšanā. Ja, ņemot vērā Šveices prokuroru pieņēmumus, liegtu R. Meroni tiesības glabāt mantu, «tad jau visiem būtu jāaizliedz nodarboties ar biznesu», «tad jau arī Lembergam būtu jāaizliedz apmeklēt Ventspils domi», sava skaidrojuma zemtekstā uz iespējamiem atbildes soļiem norādīja prokurors.
Šveices procesa nianses
Zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs, kurš Šveices kriminālprocesa jautājumos ir iedziļinājies sadarbībā ar saviem Cīrihes kolēģiem, Neatkarīgajai skaidroja, ka nav apšaubāms fakts – R. Meroni kopš 2006. gada ir aizdomās turētā statusā kriminālos noziegumos un viņa krimināllieta noteikti nonāks tiesā.
«Atbilstoši Šveices Kriminālprocesa kodeksam izmeklēšanu var pabeigt vai nu lietu izbeidzot, vai arī ceļot apsūdzību. Atšķirībā no Latvijas, kur apsūdzību ceļ prokurors pēc tam, kad viņš ir lietu pārņēmis no policijas, Šveicē izmeklēšanu no paša sākuma vada prokurors un tā ir prokurora lietvedībā. Tāds dokuments kā apsūdzība top tikai tad, kad izmeklēšana ir pabeigta un lieta tiek nosūtīta uz tiesu. Tas ir pielīdzināms Latvijas lēmumam par krimināllietas nodošanu tiesai jeb atbilstīgi vecā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa terminoloģijai tas ir apsūdzības raksts. Tas nozīmē, ka Šveicē, atšķirībā no Latvijas, pirmstiesas procesa laikā persona apsūdzētā statusu neiegūst. Šveices Kriminālprocesa kodeksa 318. panta pirmā daļa nosaka, kā var noslēgt kriminālprocesu. Ja prokurors uzskata, ka izmeklēšana ir pabeigta, viņš pats var pieņemt lēmumu par soda piemērošanu, līdzīgi kā Latvijā – prokurora priekšraksts par sodu, vai arī izsniegt aizdomās turamajām personām paziņojumu par to, ka izmeklēšana ir pabeigta, un paziņojot, ka tiks celta apsūdzība, vai arī paziņojot, ka kriminālprocess tiek izbeigts. Ja Šveices prokurors aizdomās turētām personām paziņojis, ka krimināllieta tiks nosūtīta uz tiesu, tas arī Rudolfa Meroni gadījumā nozīmē, ka, atbilstoši Šveices Kriminālprocesa 318. panta 1.daļai prokurors ir informējis aizdomās turēto Rudolfu Meroni, ka izmeklēšana tiks noslēgta ar apsūdzību un līdz lietas nodošanai tiesai viņam ir tiesības pieteikt savus lūgumus, kurus prokurors izvērtēs – apmierināt vai noraidīt. Ja Šveices prokuroram nav pārliecības par lietas iznākumu, tad viņam nav pamata saskaņā ar Šveices Kriminālprocesa kodeksa 318. pantu sūtīt aizdomās turētajām personām nekādus paziņojumus, bet ir pamats tikai turpināt lietas izmeklēšanu.»
Neglīta situācija
Vaicāts, kādēļ Latvijas prokurori turpina izlikties neredzam kompromitējošus mākoņus virs viņu favorīta mantas glabātāja galvas, J. Rozenbergs teica: «Ja es būtu starp tām amatpersonām, kuras 2008. gadā uzticēja nodot glabāšanā mantu, turklāt apjomīgu, Šveices pilsonim, kurš kopš 2006. gada ir aizdomās turētais, pret kuru šobrīd tiek izvirzītas apsūdzības un kurš Šveicē ir saņēmis paziņojumu, ka viņa krimināllieta tiks sūtīta uz tiesu, tad arī es visticamāk šajās niansēs nevēlētos iedziļināties, jo tad es pēkšņi varētu atklāt, ka secinājumi nav man glaimojoši.