18. septembrī Bokalderu ģimenes pieņemtā četrus gadus vecā meita pirmo reizi ieraudzīja sava bioloģiskā tēva, Baltkrievijas pilsoņa, fotogrāfiju, kurš par savu atvasi visus iepriekšējos gadus nav izrādījis nekādu interesi. Taču jau šovakar, par spīti audžuģimenes iebildumiem, plkst.18.30 ar vilcienu Rīga – Minska meiteni plānots vest uz jaunajām mājām Baltkrievijā.
Meitene Bokalderu ģimenē nonāca viena gada vecumā un pavadīja tur nākamos trīs savas dzīves gadus. Viņas māte, Latvijas iedzīvotāja, mirusi 2011. gadā, savukārt Minskā dzīvojošais tēvs par meitu nav interesējies. Viss mainījās, kad 18. septembrī Rīgas domes (RD) Rīgas bāriņtiesa audžuģimenei lūgusi meiteni iepazīstināt ar sava bioloģiskā tēva bildēm un jau 21. septembrī bāriņtiesā notikusi pirmā tikšanās. Pāris dienas vēlāk meitenei noformēta jauna dzimšanas apliecība un nokārtotas visas formalitātes, lai meiteni piektdien vestu uz Minsku.
Brīdī, kad piektdienas pēcpusdienā Dienai.lv izdevās sazvanīt Bokalderu ģimenes vecāko meitu Lolitu, viņa kopā ar ģimenes draugu mācītāju Juri Cālīti tikusi "izsviesta" no Rīgas bāriņtiesas. Tur līdz četriem pēcpusdienā bāriņtiesas, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (BTAI), kā arī Tiesībsarga biroja speciālisti vērtēs bāriņtiesas pieņemtā lēmuma pareizību. L.Bokaldere uzskata, ka ļoti netipiski ātri viņa mazā audžumāsa nodota savam īstajam tēvam, kuru viņa nav redzējusi četrus gadus. Viņa atzīst, ka no juridiskās puses vairs nekas neesot darāms, jo ģimene pakļāvusies bāriņtiesas spiedienam, taču joprojām neizprot, kā bērns tik ātri nodots sveša cilvēka rīcībā.
L.Bolkaderes māte cīņu par aizbildniecību uzskata par zaudētu, taču joprojām nespēj notikušo "sagremot". "Viņa ir tik sašutusi, ka viņa nespēj vienkārši to komentēt. Mana mamma šobrīd ir tādā stadijā, ka viņa ir uz zālēm," stāsta Lolita. Viņasprāt, bāriņtiesa nav izdarījusi visu nepieciešamo un nav pienācīgi novērtējusi, kādi būs bērna dzīves apstākļi Baltkrievijā, kā arī nav parūpējusies par bērna psiholoģisko sagatavošanu, lai process meitenei nebūtu tik traumatisks.
"Manuprāt, mums tiek mālētas acis, sakot, ka situācija ir izpētīta, viss ir noskaidrots, psihologi visu ir novērtējuši, ka tēvs pilnībā atbilst savai lomai. Psihologs novērtēja, kā viņi kopā spēlējas, bet neviens nav novērtējis, vai viņš spēj viņu vannā ielikt, vai viņš spēj viņu pabarot, vai viņš spēj viņu apģērbt," sašutumu neslēpj L.Bolkadere. Arī ģimenes draugs J.Cālītis uzsver, ka neviens Latvijas pilsonis nevarētu izkārtot bērna aizgādniecību pāris dienu laikā, kā to spējis izdarīt turīgais Baltkrievijas pilsonis. "Bērns ir laimīgi dzīvojis, ģimene ir ceļā uz adopciju un pēkšņi ierodas šis cilvēks," situāciju komentē J.Cālītis.
L.Bolkadere norāda, ka ar aizbraukšanu un jaunā tēva parādīšanos nav samierinājusies arī mazā māsa: "Emocijas ir tādas, ka viņa kliedz, viņa kliedz pēc manis, viņa negrib braukt." L.Bolkadere ar iesniegumiem vērsusies gan Tiesībsarga birojā, gan BTAI, tiesa gan inspekcijas pārstāvji Dienai.lv atzina, ka ar iesniegumu neesot vēl iepazinušies.
"Pie mums nav vērsies neviens. Mēs esam runājuši ar audžumāti. [..] Burtiski pirms 15 minūtēm runājām ar audžumāti, gara tā saruna bija un secinājums ir gana pozitīvs," pauž Inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko. Viņa aizbildinās, ka process ir izgājis visus likumīgos soļus un bērna un tēva tuvināšanās ir notikusi. Turklāt šajā situācijā esot jāņem vērā fakts, ka runa ir par bioloģisko tēvu un meitu, nevis adopciju.
Līdzīgus argumentus min arī Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, kurš uzsver, ka bāriņtiesa ir guvusi pārliecību, ka minētais vīrietis ir meitenes bioloģiskais tēvs, tāpēc saskaņā ar Civillikumu "viņam ir jādod piekrišana". Viņš uzskata, ka pirms bērna un tēva tikšanās veikta adekvāta psiholoģiska sagatavošana, jo bērnam rādītas tēva bildes un process noticis ļoti pakāpeniski. "Bērnam tika stāstīts, ka viņam ir tēvs jau nedēļu iepriekš," uzsver A.Krasnogolovs.
Bāriņtiesa esot veikusi pamatīgu izpēti un darbu, lai tiktu izveidotas meitas un tēva attiecības un, kā norāda A.Krasnogolovs, bērns šajā situācijā juties labi.
Tiesībsarga birojs uzsācis pārbaudes lietu, lai izvērtētu, vai lēmums pieņemts bērna labākajās interesēs.
Tiesa gan jau tagad tiesībsargs pieļauj, ka bāriņtiesa lēmumu ir pieņēmusi pāragri. Tiesībsarga prakse liecina, ka citos līdzīgos gadījumos vecāka spēja aprūpēt bērnu un bērna nodošanas vecāka aprūpē atbilstība bērna vislabākajām interesēm ir izvērtēta ilgstošākā laika periodā un lēmums pieņemts tikai tad, kad nepastāv nemazākās šaubas, ka šis ir vislabākais risinājums bērnam.