ASV Slepenā dienesta vadība, pēc gadījuma, kad prezidentu Baraku Obamu pavadošie ASV aģenti izmantoja prostitūtu pakalpojumus Kolumbijā, oficiāli ieviesusi aizliegumu aģentiem lietot alkoholu dienesta uzdevumu izpildes laikā, vēsta laikraksts ”The Washington Post”.
Jaunie noteikumi tikai nostiprinot nerakstītos speciālo aģentu uzvedības likumus. Turpmāk aģentiem aizliegts lietot alkoholu ne tikai darba laikā, bet arī desmit stundas pirms dienesta uzdevuma sākšanas. Komandējumu laikā aizliegts dzert alkoholu viesnīcās un citās vietās, kur paliek ASV prezidents un citas augstas amatpersonas.
”Alkoholu atļauts lietot tikai saprātīgos daudzumos ārpus dienesta laika,” teikts instrukcijā.
Oficiālais alkohola lietošanas aizliegums darba laikā pieņemts lai izvairītos no incidentiem, kāds noticis Kolumbijas pilsētā Kartahenā, norāda Slepenā dienesta direktors Marks Salivans. Jaunās instrukcijas pieņemtas pēc Kolumbijas incidenta izmeklēšanas, paziņojis Slepenā dienesta pārstāvis Eds Donovans.
Jaunajos noteikumos tāpat iekļauts aizliegums izpaust slepeno informāciju un aģentiem lietot interneta sociālos tīklus. Slepenais dienests šos punktus komentēt esot atteicies, vēsta ”The Washington Post”.
”Delfi”, atsaucoties uz aģentūru BNS, jau vēstīja, ka aprīlī ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti Kolumbijā, kur notika Amerikas valstu samits, aptumšoja skandāls, jo Obamu pavadošie ASV Slepenā dienesta pārstāvji tika saistīti ar prostitūtu pakalpojumu izmantošanu.
Uz Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas samitu bija ieradušies vairāk nekā 30 valstu vadītāji, tostarp Obama, kuram samita laikā bija jāatstādina no pienākumu pildīšanas un mājās jāaizsūta 11 Slepenā dienesta aģenti un piecas militārpersonas aizdomās par "neatbilstošu uzvedību" viesnīcā.
Aizdomās turētā personāla vidū bija gan slepenie aģenti, gan uniformētas amatpersonas, lai gan neviens no viņiem nebija atbildīgs par ASV prezidenta personīgo drošību
Slepenais dienests tika izveidots 1865.gadā, lai cīnītos pret naudas viltošanu, bet tā loma tika paplašināta līdz ASV prezidenta apsargāšanai 1901.gadā pēc prezidenta Viljama Makinlija nogalināšanas, bet pēc ASV prezidenta Džona Kenedija brāļa, senatora un ģenerālprokurora Roberta Kenedija slepkavības 1986.gadā Slepenais dienests sāka gādāt arī par prezidenta amata kandidātu drošību.