Šodien Īrijas valdība plānojusi parlamentā iesniegt nākamā gada budžetu, kas paredz tēriņu samazināšanu un ienākumu palielināšanu par 3,5 miljardiem eiro. Tas ir jau sestais taupības budžets pēc kārtas, un amatpersonas neslēpj – Īrijas iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka viņu maciņos naudas nākamgad atkal būs mazāk.
Kaut gan valdošo partiju popularitāte krītas, masveida protesta akcijas Īrijā nav novērojamas – tas saistīts gan ar to, ka valstī nav šādu protestu tradīciju, gan to, ka arodbiedrības faktiski nostājušās valdības pusē, aicinot īrus demonstrēt savaldību un atteikties no streikiem.
Īrijas finanšu ministrs Maikls Nūnens informējis, ka valdībai pagājušās nedēļas nogalē izdevies principiāli saskaņot pozīcijas, lai gan joprojām tiek precizētas vairākas ienākumu un izdevumu sadaļas, vēsta Reuters. Labā ziņa iedzīvotājiem ir tā, ka valdība apstiprinājusi savu priekšvēlēšanu solījumu un negatavojas samazināt sociālos pabalstus vai paaugstināt ienākuma nodokli. Sliktā – par 1,7 miljardiem eiro tiks samazināti budžeta izdevumi, turklāt gaidāma dažādu nodokļu paaugstināšanās, kas galu galā atstās negatīvu iespaidu uz lielāko iedzīvotāju daļu. «Tas nav pats skarbākais no budžetiem, ko mums nācies pieņemt, taču cilvēkiem jārēķinās, ka jaunajā gadā naudas viņiem būs mazāk,» atklāti sacījis Īrijas transporta ministrs Leo Varadkars. Viņa un citu amatpersonu izteikumi liecina, ka īriem būs jārēķinās ar lielākiem nodokļiem par ūdensapgādi un mājokļiem, tiks atcelta vesela virkne nodokļu atvieglojumu, vairs nebūs tik plašu iespēju atlikt nodokļu maksājumus. Ir skaidrs, ka daļa šī sloga gulsies uz pensionāriem – L. Varadkars iepriekš izteicies, ka nav godīgi, ka precētam pārim, kas strādā, īpašuma nodoklis ir augstāks nekā pensionāru pārim. Transporta ministrs bijis arī samērā atklāts par ne īpaši pievilcīgajām nākotnes perspektīvām: «Parādās jautājums – cik ilgi mēs spēsim turēt savu solījumu un nesamazināt pabalstus, nepaaugstinot ienākuma nodokli?»
AP atgādina, ka kopš 2008. gada Īrijas iedzīvotāju reālie ienākumi vidēji samazinājušies par 15%. Plīstot nekustamā īpašuma burbulim, Īrijas valdība pieņēma lēmumu glābt katastrofālā situācijā nokļuvušās bankas, un par to turpina maksāt iedzīvotāji. Taču pat taupības pasākumi nav pilnībā līdzējuši – pērn Īrija bija spiesta lūgt 67,5 miljardus lielu finansiālo palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem. Kaut gan partijas Fine Gael līdera Endas Kenija vadītā valdība sola, ka aizdevuma programmu izdosies pabeigt nākamgad, Īrijas finanšu rādītāji nav iepriecinoši. Ekonomika šogad pieaugusi tikai par 1,5%, bezdarba līmenis palielinājies līdz 14,8% (tik augsts tas nav bijis beidzamo 17 gadu laikā), līdz plānotajam budžeta deficītam, kas nepārsniegtu 3% no iekšzemes kopprodukta, vēl ir ļoti tāls ceļš ejams, jo, saskaņā ar prognozēm, šogad tas nekritīsies zem 8% atzīmes. Tas, ka iedzīvotājiem būs mazāk naudas, ko tērēt, nozīmē nenovēršamu iekšējā patēriņa samazināšanos, un liela daļa ekspertu šaubās, vai tikai uz eksporta rēķina vien būs iespējams sildīt ekonomiku. Nav pārsteigums, ka šādā situācijā valdošo partiju popularitāte samazinās. Pagājušās nedēļas nogalē Sunday Business Post publicētā aptauja liecina, ka atbalsts Fine Gael kopš pērnā gada februāra, kad tā uzvarēja vēlēšanās, samazinājies no 36 līdz 28 procentiem, turklāt pirms pusotra gada tas bija sasniedzis pat 41% līmeni. Zīmīgi, ka lielākajai opozīcijas partijai Fianna Fail savu atbalstītāju skaitu izdevies palielināt tikai par vienu procentpunktu – eksperti norāda, ka tas liecina par neuzticēšanos politiskajiem spēkiem.
Tikpat maz uzticības īru sabiedrības vidū bauda arodbiedrības. Kad pagājušā mēneša beigās pret taupības režīmu protestēja miljoniem Dienvideiropas valstu iedzīvotāju, Īrijā, kur valdības politika ir līdzīga, protesta akcijās izgāja tikai nepilni 10 000 cilvēku, atgādina Reuters. Kaut gan formāli šo demonstrāciju rīkoja arodbiedrības, to līderiem pat neļāva uzstāties – protestētāji pieprasīja izlēmīgāku rīcību no arodbiedrību vadītājiem, apsūdzot tos sadarbībā ar valdību. «Daudzi no viņiem guļ ar ienaidniekiem. Taču ko gan var gribēt no tādiem cilvēkiem kā arodbiedrības SIPTU prezidents Džeks O’Konnors, kurš gadā pelna 180 tūkstošus eiro? Kā viņš var pārstāvēt ļaudis, kuru alga nepārsniedz 30 vai 40 tūkstošus? Tas taču ir neiespējami,» sarunā ar Reuters sacījis viens no demonstrantiem – smagās automašīnas šoferis Maikls Sleterijs. SIPTU gan uzsver, ka Dž. O’Konnora alga nepārsniedz 115 000 eiro gadā, taču tā vienalga ir četras reizes lielāka nekā rūpniecībā strādājošo vidējā alga. Turklāt jāņem vērā, ka arodbiedrību līderi saņem komandējuma naudas un tādas ekstras kā apmaksātus iPhone vai planšetdatorus. «Palūkojieties uz viņu algām – viņi taču ir tādi paši kā politiķi,» nikni saka elektriķis Bils Makloglins.
Reuters norāda, ka šajos vārdos ir liela daļa patiesības – arodbiedrību līderi ir cieši saistīti ar leiboristu partiju, taču šī partija ne tikai bez ierunām atbalstījusi taupības pasākumus, kas lielāko iespaidu atstāj uz trūcīgāko iedzīvotāju daļu, bet savulaik pat iniciējusi nodokļu samazināšanu lielajām korporācijām. Arī pašlaik arodbiedrības kopā ar valdību piedalās taupības pasākumu saskaņošanā, atzīst Dublinas universitātes profesors Bils Roše, norādot, ka šāda situācija nav iedomājama daudzās citās Eiropas valstīs. Reuters norāda, ka arodbiedrību pozīcija ir nepārprotama – jādara viss iespējamais, lai izvairītos no streikiem un citām protesta izpausmēm. Taču ļoti liela daļa sabiedrības tam nepiekrīt. «Mums ir nepieciešams iesaistīties pretošanās kustībā, kas pieņemas spēkā Eiropā. Un mums ir jāgāž šī valdība, ja tā turpinās katastrofālo taupības politiku,» ir pārliecināts kustības People Before Profit vadītājs, parlamenta deputāts Ričards Boids Barets.