2012.gadā Latvijā noticis ievērības cienīgs notikums – referendums par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Kopumā lielākā daļa pilsoņu izteicās pret, tomēr 85% Daugavpils iedzīvotāju atbalstīja krievu valodu, kas pamudināja vietējo vadību rīkoties.
Pēc referenduma Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova paziņoja, ka referendums bija saistīts ne tikai ar valodas jautājumu, un situācija tā priekšvakarā bija saistīta ar spraigām emocijām sabiedrībā un sadalījumu pēc nacionālā principa – uz latviešiem un krieviem, kas nav pieļaujams.
Pēc tautas nobalsošanas Daugavpils pilsētas pašvaldība griezās pie valdības ar lūgumu iedalīt valsts finansējumu latviešu valodas kursu organizēšanai pilsētā, jo pēc pašvaldības domām, pirms piemērot naudas sodu par valodas nezināšanu, jādod iespēja tā apgūt.
Sakarā ar to, ka valsts finansējums netika piešķirts, tika pieņemts lēmums iedalīt latviešu valodas kursiem nepieciešamos līdzekļus no pašvaldības budžeta. Pēc pirmā vicemēra Vitālija Azareviča domām, tas valdībai lika aizdomāties.
Pateicoties Domes finansējumam 10 tūkstošu latu apmērā, martā apmācības uzsāka pirmie 300 daugavpiliešu. 60% grupu apmeklēja cilvēki ar vidējām valodas zināšanām, 15% - ar labām valodas zināšanām un 25% - iesācēji. Sakarā ar to, ka minētie kursi bija ļoti pieprasīti, un par tiem izrādīja interesi vairāk nekā tūkstotis pilsētnieku, deputāti iedalīja papildus līdzekļus kursu organizēšanai.
2012.gadā Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes organizētos un Domes finansētos latviešu valodas kursus pabeidza vairāk nekā 500 cilvēki. Pašvaldības pārstāvji ziņo, ka tiek plānots turpināt šīs programmas īstenošanu arī nākamgad.