Valsts policijas (VP) plānus rosināt normatīvo aktu izmaiņas, nosakot pārkāpējiem par pienākumu maksāt administratīvo sodu, neskatoties uz sūdzību iesniegšanu policijā, portāla Diena.lv aptaujātie eksperti vērtē negatīvi. Šāda kārtība autovadītājus padarītu vēl neaizsargātākus, turklāt būtu netaisnīga pret tiem, kuri pārkāpumus nav pieļāvuši.
Kā vēstīts, VP rosinās normatīvo aktu izmaiņas, piemēram, atļautā braukšanas ātruma pārkāpējiem uzliekot par pienākumu maksāt administratīvo sodu, neraugoties uz tā pārsūdzēšanu. Saskaņā ar pašreizējo kārtību policijas lēmumu par piemēroto administratīvo sodu pārkāpējam ir iespējams pārsūdzēt attiecīgajai policijas amatpersonai. Ja amatpersonas lēmums ir nelabvēlīgs, tad var vērsties tiesā. Sūdzības iesniegšana automātiski aptur soda izpildi līdz brīdim, kad stājas spēkā attiecīgās policijas amatpersonas lēmums vai tiesas spriedums.
Autožurnālists Normunds Avotiņš norāda, ka jau tagad cilvēki bieži vien ir spiesti sodu samaksāt pirms pārsūdzēšanas vai pārsūdzēšanas procesa laikā, jo automašīnām tiek uzlikt liegums jebkādām operācijām – tās nav iespējams ne pārreģistrēt, ne pārdot. “Sevišķi taisnīgi tas nav, jo, ja autovadītājam ir šaubas par to, vai tas sods ir piemērots pamatoti, tad kāpēc viņam tas sods uzreiz būtu jāsamaksā un pēc tam būtu jācīnās par savām tiesībām?” pauž N.Avotiņš.
Komentējot VP priekšnieka Inta Ķuža teikto, ka autovadītāji šobrīd mēģina izdomāt jebkādus iemeslus, lai pārsūdzētu policijas uzlikto sodu par ātruma pārkāpumiem, N.Avotiņš sacīja, ka tāda problēma patiešām pastāv, taču neizprot, kāpēc būtu jāvēršas pret tiem, kas nav vainīgi.
Līdz šim ir bijuši ļoti maz precedentu, kad, pārsūdzot uzlikto sodu, iznākums bijis par labu autovadītājam, portālam Diena.lv sacīja autožurnālists Aldis Bite. Viņš pieļauj, ka šādu kārtību policija vēlas ieviest, lai ātrāk piepildītu “budžetu vai kādu plānu”, taču, viņaprāt, vienkāršais autovadītājs šādi kļūtu vēl neaizsargātāks.
“Jūs varat apstrīdēt to Ceļu policijas protokolu par administratīvā soda uzlikšanu, bet reti kad ir tā, ka Jūs tiekat attaisnots. Ja jums, piemēram, uzraksta sodu par ātruma pārsniegšanu, uzraksta administratīvo protokolu, kas notiek? Jūs, protams, varat turpat uz vietas apstrīdēt un uzrakstīt komentārus protokolā, bet es neesmu dzirdējis, ka autovadītāja protestus atzīst par pamatotiem un nepiemēro soda mēru, ko prasa policijas ekipāža,” Dienai.lv teic A.Bite.
Gan A.Bitem, gan bijušajai iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei nav skaidrs, kā šāda kārtība tiktu administrēta – kam samaksātā soda nauda tiks atdota atpakaļ un kam nē. “Man liekas, ka radīsies liels haoss. Pieļauju, ka tā ir ideja, kas ir ātri iešāvusies prātā, bet tai nav nekāda juridiska pamatojuma,” spriež L.Mūrniece. Viņa uzsver, ka policija bieži vien pieļauj kļūdas, nepatiesi nosodot cilvēku, taču tieši šī iemesla dēļ ir paredzēta pārsūdzēšanas kārtība. “Tad, kad tas viss ir izgājis pārsūdzēšanu un sods ir stājies spēkā, tad ir skaidrs, ka ir jāmaksā,” uzsver L.Mūrniece.
Jau iepriekš ziņots, ka šādām izmaiņām būtu jāattiecas uz visiem administratīvajiem pārkāpumiem, taču Ķuzis atgādināja, ka lielākā daļa administratīvo pārkāpumu un sūdzību ir saistīta tieši ar ceļu satiksmi. Cik ātri izdosies šādas likumdošanas izmaiņas izstrādāt, Ķuzis neprognozē, jo tam nepieciešams kopīgs darbs ar Iekšlietu un Tieslietu ministrijām. "Tas nav vienkāršs jautājums, taču tā ir lieta ko vēlamies panākt," uzsvēra VP priekšnieks.