Pēc laikraksta The New York Times atskata uz Latvijas izvēlēto ceļu ekonomikas krīzes pārvarēšanai un tā sekām, Latvijas veiksmes stāsta apskatīšanai kārtējo reizi pievērsies arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans.
P. Krugmans savā blogā ASV laikraksta New York Times interneta vietnē norāda, ka ir zināma taisnība apgalvojumam, ka situācija Latvijā uzlabojusies, tomēr tā esot vēl ļoti smaga, neskatoties uz daudzu kāri to saukt par «brīnišķīgu veiksmes stāstu».
Ekonomists atgādina, ka bezdarba līmenis Latvijā, lai arī samazinājies, joprojām ir ļoti augsts. Savukārt bezdarba līmeņa kritums ir saistīts ar emigrācijas apmēriem. «Tā nav lieta, kuru varētu saukt par triumfālu veiksmes stāstu. Vismaz ne vairāk, kā ASV ekonomikas daļējo atveseļošanos no 1933. līdz 1936. gadam, varētu saukt par uzvaru pār [Lielo] Depresiju,» raksta P. Krugmans.
Viņš noraida pārmetumus Keinsismam, norādot, ka arī šīs ekonomikas teorijas modeļos maza, atvērta ekonomika, ilgtermiņā, ar deflācijas un iekšējas inflācijas palīdzību, var atjaunot savu nodarbinātību. «Problēma ir tajā, ka tas sevī ietver ilgus ciešanu gadus – ilgtermiņā mēs visi esam miruši,» ironizē P. Krugmans.
Nobela prēmijas ekonomikā laureāts savas domas noslēdz norādot, ka lišķīgā attieksme saistībā ar Latviju vairāk stāsta par to, kam Eiropas elite vēlas ticēt, nevis par to, kādas bijušas Latvijas pieredzes reālijas vai arī kādi ir makroekonomikas pamati.
Iepriekš izdevums New York Times secinājis, ka Latvijas krīzes pārvarēšanas modelis nav universāls un ir pa spēkam tikai Latvijai, kuras iedzīvotāji pieraduši un jau iepriekš izdzīvojuši ciešanu, kam seko izaugsme, ciklu.
P. Krugmans centies atspēkot daudzreiz pausto uzskatu par Latviju kā veiksmes stāstu arī iepriekš. Ekonomista līdzšinējie izteikumi izraisījuši sašutumu Igaunijas prezidentā Tomasā Hendrika Ilvesā, kas veltījis vairākus asus izteicienus P. Krugmanam.
Cits ekonomists – Pītersona starptautiskās ekonomikas Institūta Vašingtonā pārstāvis Anderss Oslunds (Anders Aslund) izteicis versiju, ka P. Krugmans «apvainojies uz Baltijas valstīm», jo tās nav piepildījušas viņa prognozes, piemēram, Latvija nav bankrotējusi.