Vai tie bija sveši kungi,
Kuri mūsu tautu smēja?
Tie bij mūsu pašu kungi,
Mūsu tautas nīdētāji.
Tauta cēla zagļus kungos,
Savas tautas nīdētājus.
Nu raud meitu māmuliņa,
Bērnu dzina verdzībā.
Kam tu nīdi savu tautu,
Kam nokāvi ražošanu?
Kam pārdevi tīrumiņu,
Svešajam baņķierim?
Kas iecēla ļaunus kungus,
Mūsu tautas nīdētājus,
Tas kalpoja svešumā,
Dienas gaismu neredzot.
Guli tauta, saldi guli,
Citiem būs vieglāk zagt.
Nozags tavu tīrumiņu
Tavu čaklu arumiņu.
Šodien tauta saldi guļ,
Dienu guļ, nakti guļ.
Ne gosniņas ganījās,
Ne arājs tīruma.
Tauta vien gavilēja,
Ka dzimteni pārdevusi
Ne mums lopi laidarā,
Ne maizītes bērniņam.
Kas tautiņu midzināja,
Smagajā miedziņā.
Nespēj tauta vairs redzēt,
Kas labais, kas ļaunais.
Sveši kungi Briselē,
Mūsu tautu midzināja,
Ņēma mums tikumiņu,
Pašu artu arumiņu.
Meita rauda, māte rauda,
Kas atsauks tautu dēlu?
Tautu dēls Briselē
Sakumpušu muguriņu.
Kas mums lika kalpiem būt
Citu kungu laidarā?
Tie bij mūsu pašu kungi,
Mūsu tautas nīdējiņi.
Kalpiņš dzimu, kalpiņš augu
Kalpa skolās mācījos.
Kalpiņam man kalpot
Svešajā Briselē.
Kur tu zudi lepna tauta
Lielas brīves mīlētāja?
Nu ir tavi tautu dēli
Svešu kungu kalpotāji.
Brīnās tauta manu dziesmu,
Manu skaidru valodiņ;
Ne tie dziesmu dzirdējuši,
Ne tiem drosmes līdzdziedāt.
Mūsu ļaudis Briselē,
Katru dienu brīnījās:
Ne tie prata tikumiņu,
Ne glītu dzīvošanu.
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš, māsiņa, uz Briseli,
Man kredīts jāatdod.
Tēvs dēlam naudu deva,
Lai tas brauca svešzemē.
Svešzemē darba bija,
Dzimtenē trūkumiņš.
Darba bija dzimtenē,
Es strādāju svešatnē.
Dzimtenē ļauni kungi,
Liedza man pastrādāt.
Dzimtenē ļauni kungi,
Negrib tautai strādāt ļaut.
Iznīcina tautas spējas,
Pašai sevi pabarot.
Kungi brēca, kungi sauca,
Vēlat mūs vel reizīt!
Eita, kungi, raugaities,
Savu darbu ļaunumiņu.
Kungi brēca, kungi sauca,
Vēlat mūs vēl reizīt!
Tauta kungus vairs neklausa,
Ieliek meļus cietumā.
Sveši kungi ellē brauca,
Mūsu meļi priekšgalā.
Mūsu meļi priekšgalā,
Par to tautas nīdēšanu.
Lai rāj kungi, ko rāj kungi,
Meitu kungi nenorāja;
Tā dziedāja rītā agri,
Bez saulītes vakarā.
Lai rāj kungi, ko rāj kungi,
Tautu kungi nenorāja;
Tā padzīs sliktus kungus,
Savas tautas nīdētājus.
Ko var kungi man darīt,
Ko maniem bāliņiem?
Mums tautas tikumiņš,
Kungiem Briseles likumiņš.
Saule, saule, zeme, zeme
Bez arāja nevarēja.
Arājiņš Briselē,
Zeme zviedru bankai.
Zeme rīb, zeme rīb,
Kas to zemi rībināja?
Tautiets nāca ar zobenu,
Tautu meita tikumos.
Ņem tikumu, ņem zobenu,
Padzen ļaunu kakla kungu!
Lai sanāca tautu dēli,
Lai sanāca tautu meitas.
Lai padzina ļaunus kungus,
Mūsu zemes naidiniekus.
Man pašam kungam būt,
Man pašam arājam.
Kas nemīl manu tautu,
Tas lai iet Brisēlē.
Briselē likumos.
Latvijā tikumos.
Likums lauza man tikumu,
Manu tautas mantojumu.
Es likumu izsvītroju,
Lai tikumam nekaitētu.
Latviets dzīvo tikumos,
Briselietis - likumos.
Likums saudzē netikumu,
Tikums - mūsu vērtībiņas.
Klausiet ļaudis, ko es saucu,
Neklausiet ļaunus kungus.
Ļauni kungi ļaunu grib,
Es tik Jūs modināt.
Mosties tauta, nebaidies,
Atver acis – attopies!
Kas ir tauta, tas spēj visu!
Vai tie bija sveši kungi,
Kuri mūsu tautu smēja?
Tie bij mūsu pašu kungi,
Mūsu tautas nīdētāji.
Tauta cēla zagļus kungos,
Savas tautas nīdētājus.
Nu raud meitu māmuliņa,
Bērnu dzina verdzībā.
Kam tu nīdi savu tautu,
Kam nokāvi ražošanu?
Kam pārdevi tīrumiņu,
Svešajam baņķierim?
Kas iecēla ļaunus kungus,
Mūsu tautas nīdētājus,
Tas kalpoja svešumā,
Dienas gaismu neredzot.
Guli tauta, saldi guli,
Citiem būs vieglāk zagt.
Nozags tavu tīrumiņu
Tavu čaklu arumiņu.
Šodien tauta saldi guļ,
Dienu guļ, nakti guļ.
Ne gosniņas ganījās,
Ne arājs tīruma.
Tauta vien gavilēja,
Ka dzimteni pārdevusi
Ne mums lopi laidarā,
Ne maizītes bērniņam.
Kas tautiņu midzināja,
Smagajā miedziņā.
Nespēj tauta vairs redzēt,
Kas labais, kas ļaunais.
Sveši kungi Briselē,
Mūsu tautu midzināja,
Ņēma mums tikumiņu,
Pašu artu arumiņu.
Meita rauda, māte rauda,
Kas atsauks tautu dēlu?
Tautu dēls Briselē
Sakumpušu muguriņu.
Kas mums lika kalpiem būt
Citu kungu laidarā?
Tie bij mūsu pašu kungi,
Mūsu tautas nīdējiņi.
Kalpiņš dzimu, kalpiņš augu
Kalpa skolās mācījos.
Kalpiņam man kalpot
Svešajā Briselē.
Kur tu zudi lepna tauta
Lielas brīves mīlētāja?
Nu ir tavi tautu dēli
Svešu kungu kalpotāji.
Brīnās tauta manu dziesmu,
Manu skaidru valodiņ;
Ne tie dziesmu dzirdējuši,
Ne tiem drosmes līdzdziedāt.
Mūsu ļaudis Briselē,
Katru dienu brīnījās:
Ne tie prata tikumiņu,
Ne glītu dzīvošanu.
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš, māsiņa, uz Briseli,
Man kredīts jāatdod.
Tēvs dēlam naudu deva,
Lai tas brauca svešzemē.
Svešzemē darba bija,
Dzimtenē trūkumiņš.
Darba bija dzimtenē,
Es strādāju svešatnē.
Dzimtenē ļauni kungi,
Liedza man pastrādāt.
Dzimtenē ļauni kungi,
Negrib tautai strādāt ļaut.
Iznīcina tautas spējas,
Pašai sevi pabarot.
Kungi brēca, kungi sauca,
Vēlat mūs vel reizīt!
Eita, kungi, raugaities,
Savu darbu ļaunumiņu.
Kungi brēca, kungi sauca,
Vēlat mūs vēl reizīt!
Tauta kungus vairs neklausa,
Ieliek meļus cietumā.
Sveši kungi ellē brauca,
Mūsu meļi priekšgalā.
Mūsu meļi priekšgalā,
Par to tautas nīdēšanu.
Lai rāj kungi, ko rāj kungi,
Meitu kungi nenorāja;
Tā dziedāja rītā agri,
Bez saulītes vakarā.
Lai rāj kungi, ko rāj kungi,
Tautu kungi nenorāja;
Tā padzīs sliktus kungus,
Savas tautas nīdētājus.
Ko var kungi man darīt,
Ko maniem bāliņiem?
Mums tautas tikumiņš,
Kungiem Briseles likumiņš.
Saule, saule, zeme, zeme
Bez arāja nevarēja.
Arājiņš Briselē,
Zeme zviedru bankai.
Zeme rīb, zeme rīb,
Kas to zemi rībināja?
Tautiets nāca ar zobenu,
Tautu meita tikumos.
Ņem tikumu, ņem zobenu,
Padzen ļaunu kakla kungu!
Lai sanāca tautu dēli,
Lai sanāca tautu meitas.
Lai padzina ļaunus kungus,
Mūsu zemes naidiniekus.
Man pašam kungam būt,
Man pašam arājam.
Kas nemīl manu tautu,
Tas lai iet Brisēlē.
Briselē likumos.
Latvijā tikumos.
Likums lauza man tikumu,
Manu tautas mantojumu.
Es likumu izsvītroju,
Lai tikumam nekaitētu.
Latviets dzīvo tikumos,
Briselietis - likumos.
Likums saudzē netikumu,
Tikums - mūsu vērtībiņas.
Klausiet ļaudis, ko es saucu,
Neklausiet ļaunus kungus.
Ļauni kungi ļaunu grib,
Es tik Jūs modināt.
Mosties tauta, nebaidies,
Atver acis – attopies!
Kas ir tauta, tas spēj visu!