Svētdien un pirmdien notiekošās parlamenta vēlēšanas Itālijā ļaus uz politiskās skatuves atgriezties bijušajam premjerministram Silvio Berluskoni.
Lai gan Itālijā viņam atbalstītāju netrūkst, eirozonas un arī citu valstu pārstāvji uz šiem notikumiem skatās ar bažām, jo tie var izraisīt jaunu politiskās nestabilitātes posmu un gan Itālijas, gan visas eirozonas finanšu situācijas pasliktināšanos.
Vēlēšanas tiek rīkojas divus mēnešus pirms iepriekšplānotā termiņa, jo pērnā gada nogalē S. Berluskoni partija Brīvības tauta atsauca savu atbalstu premjerministra Mario Monti vadītajai valdībai.
Vēlēšanās startē centriski kreisā koalīcija, kuras sastāvā ir Demokrātiskā partija un partija Kreisums, ekoloģija, brīvība. To vada Pjērs Luidži Bersāni, kurš līdz 1991. gadam darbojās Komunistiskajā partijā. Centriski labējo koalīciju veido S. Berluskoni vadītā Brīvības tauta un partija Ziemeļu līga. S. Berluskoni jau pirms vēlēšanām paziņoja, ka ar saviem sabiedrotajiem politikā ir noslēdzis vienošanos, ka pats nepretendēs uz premjerministra amatu, bet uzvaras gadījumā valdību vadītu viņa partijas sekretārs Andželīno Alfāno. Uz visai labiem rezultātiem var cerēt arī pret varu noskaņotā pilsoniskā iniciatīva Pieczvaigžņu kustība, kuru vada satīriķis Bepe Grillo. Šī uz protesta platformas veidotā kustība gan valdībā, visticamāk, nebūs, jo tās līderis ir izslēdzis sadarbības iespējas ar citām partijām. Viņš politiķus ir salīdzinājis ar «dzīviem miroņiem», kuri no politiskās skatuves ir jāpadzen, un to vietā ir jāizvēlas jauni kandidāti, kuru reputāciju nav sabojājuši korupcijas un citi skandāli.
Līdzšinējais premjers M. Monti vada centrisko koalīciju, kurā ietilpst M. Monti paša pārstāvētā Pilsoniskā izvēle ar Monti Itālijai, Kristīgie demokrāti, kā arī mazākā partija Nākotne un brīvība Itālijai. M. Monti pats vēlēšanās nekandidē, taču gadījumā, ja koalīcija uzvarēs, viņš pretendē uz premjerministra amatu.
Itālijā ir divpalātu parlaments. Pārstāvju palātā ir 630 deputātu vietas, bet Senātā – 315 vēlēti senatori plus četri, kuri senatora amatu ir ieguvuši uz mūžu. Viens no tiem ir arī M. Monti. Abu palātu amatpersonu termiņš ir pieci gadi. Vēlēšanu sistēmā ir vairāki sliekšņi, kas paredzēti, lai partijas mudinātu jau pirms vēlēšanām veidot koalīcijas un tādējādi mazinātu politisko sadrumstalotību.
Vēlēšanu rezultātam cieši sekos arī politiķi un ekonomisti gan eirozonā, gan citur pasaulē. Ja vēlēšanu rezultāti parādīs, ka vēlētāji taupības politiku noraida, Itālijas trauslās ekonomiskās situācijas un parādu dēļ ir sagaidāms, ka Eiropas finanšu tirgos atkal sāksies nemierīgums, vēsta BBC. Tāpēc Eiropa ir noraizējusies. Tiesa, no S. Berluskoni kampaņas skatpunkta, šī interese ir ārvalstu, it īpaši Vācijas, mēģinājumi uzspiest Itālijai kaitīgu politiku. «Vai mums vajadzētu ļaut Vācijai diktēt noteikumus, kas grauj Itāliju?» kādā no kampaņas pasākumiem saviem atbalstītājiem vaicā S. Berluskoni.