No 2013. gada 4. līdz 7. martam Vācijas pilsētā Forcheimā (Pforzheim) notika projekta „EmploYouth: Sustainable network of cities and regions tackling youth unemployment” pirmā konference, kurā piedalījās ap 50 pārstāvjiem no Vācijas, Zviedrijas, Spānijas, Itālijas, Austrijas, Horvātijas un Latvijas, informē Daugavpils novada portāls.
Latviju šajā konferencē pārstāvēja Daugavpils novada Izglītības pārvaldes projektu koordinatore Iluta Kriškijāne, Sventes vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Nellija Muižniece, Krāslavas novada jauniešu projektu koordinatore Juta Bubina, Rēzeknes novada jaunatnes lietu speciālists Guntis Rasims un Riebiņu novada sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Naglis.
Projekts tika veidots ar mērķi pārņemt labās prakses piemērus no projekta dalībniekiem, kas veicinātu jauniešu bezdarba samazināšanu un jauniešu nodarbinātības veicināšanu partnervalstīs.
Vācijas delegācija pirmās vizītes dienaskārtībā uzsvaru lika uz jauniešu ar ierobežotām iespējām integrāciju izglītības sistēmā un darba tirgū, kā arī uz profesionālās izglītības sistēmu savā valstī, kas, uz kopējā Eiropas fona, ir ļoti labi izstrādāta un pierāda, ka duālās sistēmas modelis tiešām veicina jauniešu integrāciju darba tirgū jau pēc arodskolas absolvēšanas. Tā kā vidēji 1,5 dienu jaunieši arodskolās ar pasniedzējiem apgūst teoriju, bet 3,5 dienas pavada savās prakses vietās, kur jau iegūtās zināšanas savieno ar praksi, tad šī sistēma ļauj izvairīties no tā, ka jaunieši apgūst tādas prasmes un iemaņas, kas reālajā darbā nav pielietojamas. Dalībniekiem bija iespēja aizbraukt uz arodskolām, parunāt ar pedagogiem, skolēniem, uzņēmumiem, kas ir iesaistīti šajā modelī. Kā rāda statistika, tad vidēji 70-80% no praktikantiem paliek strādāt savā prakses vietā pēc absolvēšanas vismaz vienu gadu, kas ļauj uzkrāt pieredzi.
Ar interesi dalībnieki arī iepazina nevalstiskās organizācijas „Miteinanderleben e.V.” ieviesto praksi, ka ar jauniešiem arodskolās darbojas darba koučinga treneri, kas palīdz jauniešiem risināt problēmas ar prakses devējiem un darbojas kā medianti. Viņi strādā arī ar konfliktu menedžmentu, caur dažādām neformālās izglītības metodēm veicina jauniešu saliedēšanos, kā arī ir gan psihologi, gan sociālie darbinieki. Tā kā šie speciālisti nav skolotāji, tad jaunieši ir atvērtāki savas problēmas izklāstīšanā. Tas palīdz jauniešiem arī izvairīties no depresijas un izdegšanas, kas ir kļuvusi par ļoti aktuālu problēmu jauniešu vidū mūsdienās.
Darba grupu sesijās tika iepazīta arī katras dalībvalsts pieredze jauniešu nodarbinātības jomā, kā arī līdz šim veidotie projekti, kas ļāva iepazīt gan labās prakses piemērus, gan arī mācīties no citu kļūdām. Lai gan šķiet, ka šīs valstis, ņemot vērā to vēstures un attīstības iespējas, ir atšķirīgas, tomēr tās vieno kopējas problēmas: jauniešu uzņēmējdarbības veicināšana, cittautu jauniešu integrācija izglītības sistēmā un darba tirgū, jauniešu vēlme doties uz lielākām pilsētām un pamest lauku reģionus. Tā kā Latvija pirmo reizi darbojas kā partneris projektā ar šīm valstīm, tad pārējo valstu delegācijas bija ieinteresētas iepazīt Latvijas pieredzi un aktīvi iesaistījās diskusijās. Īpaši svarīgi tas bija tāpēc, ka jau no 3. jūnija līdz 6. jūnijam Daugavpils novadā notiks otrā konference šī projekta ietvaros. Tajā tiks apskatītas tādas tēmas kā jauniešu uzņēmējdarbība, dažādu tautību jauniešu integrācija izglītības sistēmā un darba tirgū, kā arī, kā jaunieši tiek „noturēti” palikt un strādāt reģionos.
