Noguldījumi no Kipras uz Latviju jau sāka plūst pirms diviem, trim gadiem, kad kļuva skaidri nojaušams, ka Grieķijas maksātnespēja radīs Kipras bankās lielu "caurumu".
Tātad "gudrākā" nauda no Kipras jau sen ir aizbēgusi, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Tomēr ļoti iespējams, ka pēc pēdējiem notikumiem Kiprā nauda uz mūsu pusi plūdīs pastiprināti, vērtēja eksperts.
"Kiprai izvirzītie nosacījumi ir skaidrs signāls no Vācijas un citām eirozonas kreditorvalstīm, ka tās neuzņemsies zaudējumus, kurus rada neveiksmīgs finanšu pakalpojumu eksporta bizness. Tātad Latvijai būs īpaši jāparūpējas, lai šis bizness mūsu valstī strādājošu banku izpildījumā būtu veiksmīgs vai vismaz skaidri nodalīts no pārējās valsts ekonomikas," komentēja eksperts.
Vienlaikus viņš atzina, ka citu valstu iedzīvotāju naudas ieplūde Kiprā nebija krīzes galvenais cēlonis, tas bija vairāk nekā 100% Kipras iekšzemes kopproduktam atbilstošas summas aizdošana Grieķijai.
Vaicāts par iespējamiem alternatīviem risinājumiem grūtībās nonākušās Kipras glābšanai, Strautiņš norādīja, ka notiek aktīvas sarunas ar Krieviju, taču diez vai kāds kipriešiem aizdos naudu bez visnotaļ nepievilcīgiem nosacījumiem.
Taujāts par iespējamām Kipras problēmu sekām uz eirozonu, Strautiņš norādīja: "Nav noslēpums, ka arī Spānijas banku sistēmas finansiālais stiprums un šīs valsts valdības spēja savas bankas glābt ir visai nepārliecinoši. Kamēr nebūs stabilizējies Spānijas nekustamā īpašuma tirgus, nebūs skaidrības, cik lieli galu galā būs banku zaudējumi. Tātad vismaz teorētiski pastāv līdzīga scenārija atkārtošanās riski."