Saskaņā ar līgumiem par dalību ES līdz 2013.gadam jābūt atceltiem ierobežojumiem, kas ir saistīti ar darbaspēku no Bulgārijas un Rumānijas, kuras tika uzņemtas ES 2007.gadā.
Tomēr pašlaik Eiropas Savienība atkal atlikusi lēmumu par šo divu valstu pievienošanu Šengenas bezvīzu režīmam. Šajā sakarā portāla Gorod.lv korespondente griezās pēc komentāriem pie eksperta Dmitrija Oļehnoviča.
„Laikam sākumā jāmin, ka vēl nav teikts, ka tirgus tiks atvērts. Zināms, ka ir radušies daži jautājumi par šo valstu iestāšanos Šengenas zonā, un martā Vācija faktiski bloķēja Šengena paplašināšanu. Šajā gadījumā jārunā par diviem faktoriem.
Pirmais saistīts ar to, ka šobrīd gan rumāņu, gan bulgāru kopienas jau ir visai plaši pārstāvētas ES darba tirgū. Turklāt atceramies skandālu, kas bija saistīts ar romu izsūtīšanu no Francijas, zināms, ka rumāņu mafija kontrolē lielu daļu narkotiku tirdzniecības Itālijā.
Vai tas skars Latvijas iedzīvotājus? Šeit atkal jārunā par vairākiem rādītājiem. Pirmais no tiem – saskaņā ar neoficiālo, bet plašsaziņu līdzekļos publicēto informāciju pērn no valsts izbrauca 37 tūkstoši cilvēku. Tas ir ļoti daudz, tomēr, manuprāt, uz to jāskatās no cita skatpunkta. Ja darba tirgus tiks atvērts rumāņiem un bulgāriem, Latvijas iedzīvotājus, kuri atrodas ārzemēs vai plāno izceļot, tas skars vismazāk.
Pirmkārt, lielākajai izceļotāju daļai galvenais galamērķis ir Anglija un Īrija, arī Vācija. Spriežot pēc plašsaziņu līdzekļos publicētās informācijas, tieši vācieši visvairāk baidās no imigrantiem no Rumānijas un Bulgārijas.
Otrkārt, jāatzīmē, ka rumāņi, itāļi un spāņi ir lingvistiski tuvāki, kas veicinās to, ka cilvēki izceļos tieši uz šīm valstīm. Neskatoties uz to, ka bezdarba problēmas Spānijā ir visai aktuālas, tas nenozīmē, ka darba tirgū neesot brīvo nišu.
Vēl viens svarīgs faktors, kas skan abstrakti, bet varētu kļūt par problēmu Latvijā. Tas ir saistīts ar informāciju, ka dažās jomās trūkst ne tikai kvalificēta, bet arī nekvalificēta darbaspēka. Piemēram, bulgāru un rumāņu celtnieki varētu atrast savu nišu Baltijas valstu darba tirgū, arī Latvijā. Nedomāju, ka no tā vajadzētu baidīties, tomēr konkurence pastāvēs.
Tas ir labi vai slikti? No eirointegrācijas viedokļa tas ir labi. Savukārt no parasta iedzīvotāja viedokļa – nē! Jāņem vērā šo valstu kultūru specifiku, mentalitāšu atšķirības, minēto valstu iedzīvotāju īpatnības. Protams, būtu nepareizi krist panikā, tas jāuztver kā loģisks process.
Jautājums par darba tirgu atvēršanu paliek atklāts. Jāņem vērā notikumi Dienvideiropā – Grieķijā un Kiprā, Spānijā un Itālijā, par kuriem daudz tiek runāts. Domājošie politiķi (nevis ierēdņi, kuri pieraduši skaisti runāt par integrāciju, toleranci vai vēsturisko sāpi) no Vācijas un Somijas ziņo, ka bloķēs darba tirgus un Šengena zonas paplašināšanu. Tas ir galvenais diskusijas jautājums, nevis tas, vai mūsu izceļotāju tiesības netiks ierobežotas”.