Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
– 11. aprīli notika Baltijas valstu satiksmes ministru apspriede. Kādi bija galvenie darba kārtības jautājumi?
– Kopīgi ar Igaunijas ekonomikas un komunikācijas lietu ministru Juhanu Partu un Lietuvas satiksmes ministru Rimantu Sinkeviču parakstījām deklarāciju par dzelzceļa projektu Rail Baltica II. Kā zināms, pagājušā gada nogalē Baltijas valstu premjeri vienojās, ka šī projekta attīstībai tiks izveidots kopuzņēmums ar mītnes vietu Rīgā. Tagad tiek gatavoti dokumenti, lai saņemtu ES līdzfinansējumu. Līdz šā gada jūlija beigām ir jāsagatavo kopuzņēmuma dibināšanas dokumenti. Tā būs pilnīgi jauna dzelzceļa infrastruktūras izveide, kas neietekmēs esošo dzelzceļa infrastruktūras darbību un izmaksas. Ar Lietuvas ministru parunājām arī par slēgto posmu Rīga–Reņģe–Mažeiķi.
– Marta sākumā Eiropas Komisija (EK) sāka oficiālu izmeklēšanu pret Lietuvas dzelzceļa uzņēmumu Lietuvos geležinkeliai, lai noskaidrotu, vai, 2008. gadā apturot dzelzceļa satiksmi un vēlāk demontējot sliežu ceļu, ir ierobežota konkurence Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū. Eiropas Savienības noteikumi aizliedz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Vai EK iejaukšanās palīdzēs uzlabot situāciju? Tagad starp Latvijas un Lietuvas dzelzceļu ir radīts jauns Berlīnes mūris.
– Manuprāt, Eiropas Komisijas sāktā izmeklēšana var palīdzēt. Latvijas valdība un pat Valsts prezidents vairākkārt aicināja Lietuvas pusi atjaunot dzelzceļa satiksmi posmā Mažeiķi–Reņģe un arī posmā Liepāja–Vaiņode–Mažeiķi. Cerams, ka var palīdzēt arī naftas kompānijas Orlen Lietuva un citu uzņēmēju iesaistīšanās.
Ja Mažeiķu dzelzceļa līnija tiks atjaunota, tas samazinās degvielas transportēšanas izmaksas un Latvijas patērētājiem degvielas cenas būs mazākas. Mažeiķu dzelzceļa līnijas bloķēšana ietekmē Mažeiķu rūpnīcas degvielas piegādes cenas gan Latvijā, gan Igaunijā. Mažeiķu dzelzceļa līnijas atjaunošanai ir ekonomisks pieprasījums, turklāt tā ir svarīga no starpvalstu sadarbības un savstarpējās uzticības viedokļa. Kā var būt, ka savienojumi starp divām ES valstīm tiek likvidēti. Ceru, ka vienosimies par konkrētiem termiņiem, jo mums šī līnija ir nepieciešama.
– 10. aprīlī Vecpiebalgas novada dome nolēma pieprasīt, lai valdība izsludina ārkārtējas situācijas Vecpiebalgas novadā, jo kritiskā stāvoklī ir nonācis autoceļa posms no Meļļiem līdz Vecpiebalgas un Madonas novada robežai.
– Pirms dažām nedēļām izbraucu tos valsts galvenos autoceļu posmus, kas ir viskritiskākajā stāvoklī, tostarp arī Vecpiebalgas ceļa posmu. Laika apstākļi šajā ziemā ir ļoti negatīvi ietekmējuši autoceļu virskārtu. Ko varam darīt? Ir īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi. Īstermiņā tiek veikts bedru remonts. Latvijas Autoceļu uzturētājs regulāri seko, lai uz ceļiem avārijas bedres tiktu novērstas nekavējoties, proti, avārijas bedres uz valsts galvenajiem autoceļiem tiek labotas 24 stundu laikā. Tiklīdz laika apstākļi ļaus – un prognozes liecina, ka jau nākamnedēļ –, tiks uzsākti pamatīgāki bedrīšu remonta darbi visā ceļu tīklā.
Savukārt ar informāciju par šogad plānoto ceļu rekonstrukciju, kas ir ilgtermiņa darbi, var iepazīties VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) mājas lapā. Šogad plānots sakārtot segumu 520 km, no kuriem 220 km tiks pilnībā rekonstruēti no fondu līdzekļiem.
Ja runājam konkrēti par Vecpiebalgas ceļa posmu, tas jau ir iezīmēts prioritāri rekonstruējamo ceļu sarakstā no nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda līdzekļiem. Šogad LVC uzsāks projektēšanu, lai nākamajā gadā uzsāktu šī posma rekonstrukciju. Kopumā valstī kritiskā stāvoklī ir ap 4000 km ceļu, ne tikai Vecpiebalgas.
– Vai gadījumā nav tā: zinot, ka tūdaļ tiks izsludināts iepirkuma konkurss uz rekonstrukcijas darbiem, tika sarīkots jandāliņš, lai parādītu – mēs sarīkojam dumpi un mēs esam tie, kas piespiež SM izsludināt konkursu iepirkumam. Balsojiet par mums! Mēs to panācām!
– Arī tas ir iespējams. No otras puses, iedzīvotāji prasa nekavējošus risinājumus, nevis plānus pieciem gadiem. Nauda no tā, protams, vairāk nerodas, un ceļu sakārtošana nenotiek pēc principa – kurš piketē, tam labo. Pat ja nekavējoties piešķirtu naudu, jāveic projektēšana, jāsludina konkurss būvniecībai. Ir vēl vairākas ļoti kritiskas vietas. Autoceļi Grobiņa–Ventspils, Rucava–Lietuvas robeža, Jelgava–Lietuvas robeža. Tie visi ir valsts galvenie autoceļi.
Pa Vecpiebalgas ceļu satiksmes intensitāte ir 2200 automašīnu diennaktī, kas salīdzinoši nav ļoti liela. Svarīgi, lai visi ceļi būtu tādā stāvoklī, ka pa tiem var pārvietoties droši. Te mēs atgriežamies pie jautājuma par finansējumu ceļiem. SM ir sagatavojusi plānu, kas paredz pakāpeniski palielināt ceļiem atvēlēto naudu no degvielas akcīzes nodokļa, lai līdz 2020. gadam panāktu, ka 80% no šīs naudas nonāk ceļos. Šogad ir 18%.