Eiropas politiskajām partijām jāizvirza savi kandidāti Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja amatam vēl pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, lai viņi varētu izvērst Eiropas mēroga priekšvēlēšanu kampaņas, koncentrējoties uz visai Eiropai svarīgiem jautājumiem, teikts EP rezolūcijā, par kuru deputāti sprieda trešdien un balsos ceturtdien.
Deputāti vēlas, lai EK priekšsēdētaja kandidāti ikvienā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī personiski iepazīstinātu ar savu politisko programmu. Ieteikumi ES dalībvalstīm un politiskajām partijām, kas vērsti uz nākamo Eiropas vēlēšanu organizācijas uzlabošanu, apkopoti rezolūcijas projektā, ko sagatavojis deputāts Andrefs Dufs (ALDE) no Lielbritānijas, ziņo LETA.
Rezolūcijas projektā deputāti mudina Eiropas politiskās partijas rīkot politisko debašu sērijas starp izvirzītajiem kandidātiem, kā arī aicina dalībvalstis atļaut Eiropas politisko partiju reklāmu pārraides. Tāpat mudināts nodrošināt Eiropas politisko partiju nosaukumu un emblēmu iekļaušanu balsošanas biļetenos kopā ar kandidātu sarakstiem. Līdz šim neviena dalībvalsts to nav darījusi.
Tāpat rezolūcijas projektā izteikts aicinājums politiskajām partijām nodrošināt, lai EP vēlēšanām izvirzīto kandidātu uzvārdi tiek publiskoti vismaz sešas nedēļas pirms balsošanas sākuma. EP aicina dalībvalstis un politiskās partijas censties panākt lielāku sieviešu īpatsvaru kandidātu sarakstos un pēc iespējas veicināt tādu sarakstu sagatavošanu, kas nodrošina līdzvērtīgu pārstāvību.
Cita starpā rezolūcijas projektā izteikts mudinājums partijām savos kandidātu sarakstos iekļaut ES pilsoņus, kuri dzīvo citā dalībvalstī. Tāpat uzstāts nepubliskot nekādus vēlēšanu rezultātus līdz 2014.gada 25.maijam, kad visās dalībvalstīs tiek slēgti visi vēlēšanu iecirkņi.
EP deputāts Dufs trešdien notikušajās debatēs klāstīja, ka par spīti tam, ka pretendentu ievēlēšana notiek jau 35 gadus, tomēr tas Eiropā ir kā jaunums.
Kandidātu izvirzīšana notiek nacionālā līmenī, nevis Eiropas līmenī. Cilvēku aktivitāte vēlēšanās ir samazinājusies, tādēļ daudzi apgalvo, ka eksperiments, veidojot pārnacionālo demokrātiju, ir izgāzies, minēja Dufs.
Savukārt EK viceprezidente un tieslietu komisāre Vivjena Redinga akcentēja, ka Dufs jau gadiem vēlēšanām centies veidot patiesi eiropeisku telpu. Vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās samazinās, piemēram, 1975.gadā vēlētāju aktivitāte bija 62%, kas gadu gaitā samazinājās līdz 2009.gadā vēlētāju aktivitāte bija 23%. Tomēr vēlētāju aktivitāte samazinās ne tikai EP vēlēšanās, bet arī nacionālā parlamenta un nacionālajās vēlēšanās.
Redinga minēja, ka vēlētāju aktivitāti varētu veicināt, ja pilsoņi vairāk būtu informēti par savām tiesībām.
EP deputāte Aleksandra Teina uzskata, ka krīzes dēļ nākamgad gaidāmajās vēlēšanās cilvēku piedalīšanās būs vēl kūtrāka un, viņasprāt, vairāk parādīsies ekstrēmās partijas. Pēc deputātes domām, šajās vēlēšanās sarakstos vajadzētu parādīties vairāk sievietēm, lai sievietēm būtu ar ko sevi identificēt.
Neoficiāli turpina cirkulēt vairāki kandidātu vārdi uz nākamā EK prezidenta amatu, tostarp tiek uzturēta arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) kandidatūra.
Iepriekš Dombrovskis sacīja, ka pagaidām diskusija par nākamo EK vadītāju ir pāragra, un viņa vārds ir izskanējis kopā ar citu valstu valdību vadītāju vārdiem, kas uzskatāms tikai par "pirmajām pārdomām par tēmu".
"Europolitics" iepriekš vēstīja, ka oficiāli pirmie kandidātu vārdi sāks parādīties pēc 22.septembra Vācijas federālā parlamenta vēlēšanām. Atbilstoši Lisabonas līguma garam Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināšanai Eiropas Parlamentā (EP) varētu virzīt kandidātu no politiskā spēka, kas EP vēlēšanās ieguvis vislielāko balsu skaitu.
Tā kā viena politiskā grupa, visdrīzāk, vairākumu neiegūs, par atbalstu vienam kandidātam būs jāvienojas diviem politiskajiem spēkiem, iespējams, Eiropas Tautas partijai (ETP) un Sociālistu un demokrātu progresīvajai aliansei (S&D). Kā kandidāti no ETP pagaidām izskanējuši ES tieslietu komisāre Luksemburgas politiķe Viviāna Redinga, ES iekšējā tirgus komisārs francūzis Mišels Barnjē un Dombrovskis.