Somi domā par to, ko darīt ar to sabiedrības daļu, kas ir krievvalodīgie. Šobrīd tiek spriests par krievu valodas statusu valstī, tā ziņo InoNews.
Somijas iedzīvotāji apsver iespēju, ka krievu valoda varētu iegūt valsts valodas statusu. Šis jautājums ir aktuāls starp ekspertiem, daži no tiem apgalvo, ka 2050. gadā krievvalodīgo skaits Somijā sasniegs tādu pašu skaitu, kāds tas nesen bija ar zviedru somiem.
Aptauja, kuru veica telekomunikācija „Jule”, ļāva uzzināt arī citu ekspertu viedokli šajā jautājumā.
Tieslietu ministrs Anna-Maija Henriksons ir pārliecināta, ka krievvalodīgie Somijas iedzīvotāji vienmēr ieņems nedaudz savādāku vietu sabiedrībā, ja salīdzināt tos ar zviedru somiem. Viņš ir pārliecināts, ka nav nekāda pamata domāt, ka krievu valoda varētu iegūt krievu valodas statusu. Lai gan viņš ir pārliecināts, ka krievvalodīgo pārcelšanās uz Somiju ir pozitīva parādība. Tieslietu ministrs ir nācis klajā ar piedāvājumu mācīt krievu valodā. Tam vajadzētu būt pašvaldībās, kur dzīvo daudz krievvalodīgo.
Krievijas kultūras demokrātiskās savienības prezidents Kjujosti Kozlovs intervijas laikā atzīmēja, ka pēdējā laikā ir pieaugusi „rusofobija”. Kā sociālu parādību viņš minēja arī „rusofobijas” pārmantojamību.
Krievu daudzums Somijā jau ir pārsniedzis skaitli, kas bija 2000. gadā. Iesākumā cilvēki brauca uz Helsinkiem, lai nosvinētu kāzas, atzīmētu jubilejas, atpūstos. Tad viņi pakāpeniski sāka iedzīvoties. Krievvalodīgā sabiedrības daļa ir iecienījusi Helsinku austrumu rajonus. Virolahtā tika saskaitīts, ka 4,5% iedzīvotāju ir krievi.