Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki.
Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām – ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt, norāda Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ekperti.
Tādēļ VUGD aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu.
Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts jau 8.janvārī Jelgavā, 3.līnijā, kur dega pērnā zāle 20m2 platībā. Nākamais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts 7.martā Liepājā, kur pērnā gada zāle dega 300m2 platībā. No 9.marta VUGD katru dienu reģistrēja vairākus desmitus kūlas ugunsgrēkus un šie ugunsgrēki beidzās vien maija beigās.
Šogad Latvijā reģistrēti 2 316 kūlas ugunsgrēki, salīdzinoši 2012.gadā – 1 824 kūlas ugunsgrēki, 2011.gadā – 1 760 ugunsgrēki, bet 2010. gadā – 1 695 ugunsgrēki. Savukārt 2009.gadā – 2 054 ugunsgrēki, bet 2008.gadā – 1 092 ugunsgrēki.
Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības. Lai arī kūlas ugunsgrēku pilsētās ir mazāk, to bīstamība ir daudz augstāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus un citus pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija, skaidro ugunsdzēsēji.
Kā zināms, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.