Gaļas liellopu skaits Latvijā pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis no 12 000 līdz 25 000 dzīvnieku.
Taču lauksaimniekiem bieži vien pietrūkst zināšanu, kā šo saimniekošanas veidu padarīt ekonomiski izdevīgu, lai mazinātu nozares atkarību no Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
LLKC ekspertes Daigas Baltiņas veiktais datu apkopojums liecina, ka gaļas liellopu skaits Latvijā pēdējos divos gados pieaudzis ar ātrumu 3 650 dzīvnieku gadā iepriekšējo vidēji 3 000 dzīvnieku vietā. Latvijas saimniecībās visvairāk audzē Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Angus šķirnes liellopus, taču aizvien lielāku īpatsvaru veido dažādi gaļas liellopu šķirņu krustojumi.
«Aizvien vairāk zemnieku papildu piena nozarei attīsta arī gaļas lopu audzēšanu, mazāk ir tādu, kuri šo biznesu sāk no nulles. Taču veiksmīgai un ekonomiski pamatotai nozares attīstībai ir nepieciešamas zināšanas par kvalitatīvu gaļas liellopu izaudzēšanu, kā arī kooperācija, kas šajā sektorā joprojām ir vāja. Tā ir nepieciešama, lai samazinātu loģistikas izmaksas un veicinātu produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu,» skaidro LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Izvērtējot gaļas liellopu audzēšanas ekonomiskos aspektus, LLKC eksperti konstatējuši, ka perspektīvas strādāt ar pozitīvu naudas plūsmu ir saimniecībām, kurās zīdītājgovju skaits ir vismaz 25 līdz 30, tās apsaimnieko sākot no 150 ha zemes, ir bioloģiski sertificētas un saņem ES atbalsta maksājumus, turklāt saimniecībā neizmanto algotu darbaspēku. Nepieciešamie ieguldījumi gaļas saimniecības izveidei ir sākot no 100 000 latu, un, prasmīgi saimniekojot, pozitīva naudas plūsma iespējama sestajā saimniekošanas gadā.
LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa norāda, ka Latvija ir liellopu gaļas eksportētājvalsts un nozarei ir labs izaugsmes potenciāls ar nosacījumu, ka tiek audzēti gaļas liellopi ar vismaz 600 kg dzīvsvaru augstas kvalitātes produkcijas piedāvāšanai tirgum un/vai tiek attīstīta tīršķirnes dzīvnieku audzēšana gaļas liellopu ganāmpulku ģenētiskā potenciāla uzlabošanai. Izaudzēto dzīvnieku veiksmīgāka realizācija par ekonomiski pamatotām cenām iespējama, saimniekiem apvienojoties kooperatīvos. Šos nosacījumus, kas nodrošina augstākus ienākumus, ievēro tikai neliela daļa no Latvijā esošo 740 liellopu ganāmpulku saimniekiem. Lielākā daļa saimnieku uzpircējiem pārdod vidējas un zemas kvalitātes dzīvniekus ar 300 kg dzīvsvara.
«Gaļas nozarei, kur pozitīvu naudas plūsmu šobrīd veido pamatā atbalsta maksājumi, ir iespējas kļūt rentablai, ja saimniekošanu balsta uz ekonomiski pamatotām saimniekošanas metodēm un kooperāciju,» teic Siliņa. Eksperte iesaka saimniekiem rūpīgāk strādāt pie straujākas lopu nobarošanas, nodrošinot vidējā dzīvsvara pieaugumu diennaktī ne mazāku par 1 000-1 300 gramiem, kā arī pie prasmīgas dzīvnieku turēšanas, nodrošinot tiem optimālu komfortu. Šobrīd lielā daļā saimniecību izvēlēts Latvijas klimatiskajiem apstākļiem neatbilstošs dzīvnieku turēšanas modelis, kas noskatīts siltākos Eiropas reģionos, secinājuši eksperti.