63% jeb 40,6 tūkst. mikrouzņēmumu darbinieki (ieskaitot arī mikrouzņēmumu īpašniekus) nav nodarbināti pie cita darba devēja, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot statistikas datus par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaitu.
Kopumā uz 2013.gada 15.oktobri mikrouzņēmumos bija nodarbināti 64,6 tūkst. darbinieku. No tiem 9,6% jeb 6225 darbinieki bija pirmspensijas vecumā (līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir 5 gadi).
Vienlaikus vidējie ienākumi, no kuriem aprēķina pensijas/pabalstus, mikrouzņēmuma darbiniekiem ir vērtējami kā relatīvi mazi, secina LM.
Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā.
Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama. Piemēram, slimības pabalsta apmērs mikrouzņēmuma darbiniekam, kuram 2013.gada jūnijā piešķirts slimības pabalsts, būtu bijis par 51,89 latiem lielāks jeb 7 reizes lielāks, ja iemaksas būtu veiktas vispārējā kārtībā no viņam aprēķinātās bruto algas.
Atgādinām, ka saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu sociālās apdrošināšanas iemaksu objektu (jeb ienākumus, no kuriem tiek aprēķināti sociālās apdrošināšanas pensijas/pabalsti) aprēķina katram mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmuma darbinieku skaitam katrā mēnesī un to faktiskajiem ienākumiem. Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9% no uzņēmuma apgrozījuma, no kuriem 65% tiek novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā.
Kopš 2010.gada IV ceturkšņa mikrouzņēmumu darbinieku skaits palielinājies vairāk nekā 15 reizes.