No 1. janvāra Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem vairs nav vajadzīgas darba atļaujas, lai strādātu Eiropas Savienības valstīs, teikts Eiropas komisāra nodarbinātības jautājumos Laslo Andora paziņojumā.
Līdz šodienai bulgāri un rumāņi arī tāpat varēja strādāt 17 ES valstīs. No jaunā gada ierobežojumi tika atcelti Vācijā, Austrijā, Beļģijā, Francijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Spānijā.
Rumānija un Bulgārija kļuva par ES dalībvalstīm 2007. gadā. ES ieviesa Bukarestei un Sofijai septiņu gadu pārejas periodu pirms šo valstu strādnieku pārvietošanās brīvības.
Pēc Andora datiem ES valstīs jau dzīvo vairāk nekā 3 milj. Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu. „Ir maz iespējams, ka pēc pēdējo ierobežojumu atcelšanas notiks kaut kāds ievērojams viņu skaita pieaugums”, – atzīmēja Eiropas komisārs.
Pēc viņa vārdiem „pētījumu dati liecina par strādnieku brīvās pārvietošanās labumu uzņemošo valstu ekonomikai”. Turklāt Eiropas komisārs atzīst, ka pēkšņais pilsoņu pieplūdums no citām ES valstīm noteiktā pilsētā vai reģionā tik tiešām var radīt lokālas problēmas. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka „Eiropas strādnieku pārvietošanās brīvības ierobežojumi neatrisinās bezdarba vai krīzes problēmas”. Pēc Andora datiem ES valstīs ir apmēram 2 milj. brīvu darbavietu, un atbraukušie cilvēki var novērst darba roku trūkumu, – ziņo fontanka.ru.
Pret brīvu Rumānijas un Bulgārijas strādnieku pārvietošanos visvairāk uzstājās Vācija, Francija un Lielbritānija. Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Dēvids Kemerons paziņoja, ja Konservatīvā partija arī pēc 2015. gada vēlēšanām atradīsies pie varas, tad valdība veicinās pasākumu pieņemšanu, kuri ļaus ierobežot migrāciju vispirms jau no Austrumeiropas valstīm un potenciālajām jaunajām ES dalībvalstīm augsto sociālo izmaksu dēļ. Pirms tam mēdīji ziņoja, ka Lielbritānijas konservatori ir atraduši paņēmienu, lai pagarinātu brīvās iebraukšanas ierobežojumu termiņu migrantiem no Rumānijas un Bulgārijas, un iesaka Kemeronam izmantot robus likumdošanā.