Sasniegts vēsturiski augstākais Latvijas iedzīvotāju "laimes indeksa" rādītājs - esam laimīgi kā vēl nekad pēdējo vairāk nekā 13 gadu laikā, liecina pētījumu kompānijas aptauja, kas tradicionāli veikta SKDS pēc LNT raidījuma ""Top 10" Latvijas Neatkarības atjaunošanas svētku laikā.
Laimīgi, 2001.gadā, jutās mazāk nekā puse no Latvijā dzīvojošiem, ar dzīvi neapmierināti bija 38%. Gadiem ejot, laimīgo iedzīvotāju īpatsvars pieauga. Tā sauktajos treknajos gados, tas pārsniedz 60% robežu, laikā pēc 2008.gada krīzes atkal pazeminoties.
Šogad laimīgi jutās jau vairāk nekā 73% Latvijā dzīvojošo. Nelaimīgi mūsu valstī ir katrs piektais iedzīvotājs. Vēsturiski vismazāk cilvēku patlaban nevar pateikt, kā īsti jūtas.
Mērījumi liecina, ka visvairāk laimīgo cilvēku atrodami studentu un mājsaimnieču vidū, bet visvairāk nelaimīgo veido bezdarbnieku rindas. Dati izgaismo, ka laimes sajūtu ietekmē vecums - no jauniešiem līdz 24 gadu vecumam sevi par laimīgiem uzskata 89%, bet vecumā virs 55 gadiem, tā jūtas vien 61%. Krietni laimīgāki ir tie, kuru ģimenēs ir bērni.
Sievietes jūtas laimīgākas par vīriešiem. Apmierinātāki ar savu dzīvi ir cilvēki ar diplomu kabatā. Arī ienākumiem ir nozīme – jo tie augstāki, jo cilvēks ir laimīgāks. Lai arī zemāki ienākumi rada daudzas raizes, tomēr nevar teikt, ka tāpēc visi ir nelaimīgi – par tādiem sevi uzskata katrs trešais.
"Neapšaubāmi, tas, ka Latvija ir brīva un demokrātiska valsts, laimes sajūtās spēlē ļoti, ļoti lielu lomu. Tas varbūt var izklausīties tā mazliet ķecerīgi, bet man tā vien šķiet, ka, iespējams, viens no faktoriem, ne vienīgais, bet viens no faktoriem, kas nosaka to, ka pēdējos gadus tomēr Latvijas iedzīvotāji paliek arvien laimīgāki un laimīgāki, varētu būt saistīts ar to, ka tiem, kas šeit nejūtas labi un ir nelaimīgi, vienkārši atvērtas robežas," norāda SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Pēc datu pētnieka secinātā, tie, kas jutās nelaimīgi, ir izbraukuši laimi meklēt citās valstīs. "Ja mēs prasām, kā vērtē valdību, vai patīk, ko dara politiķi, tad tur pārsvarā cilvēki saka, nē mums nepatīk, tur slikti. Kā ir ar Latvijas ekonomiku? Nu, ir slikti. Kā ir ar personiskajām finansēm?
Nu, ir vēl sliktāk. Un tā tālāk. Un tad, lūk, ja uzdod tādu vienu vienkāršu un patiesībā varbūt pat pašu būtiskāko jautājumu, vai tu personiski esi laimīgs, tad izrādās - Latvijā nemaz nav tik slikti," skaidro sociologs.
Kā norāda LNT "Top 10", citu valstu pēdējo desmit gadu laikā veiktie laimes mērījumi liecina, ka Latvijā cilvēkiem nākotnē ir iespējas dzīvot vēl laimīgāk. Salīdzinot ar Ziemeļvalstīm, mums ir tālu, kur tiekties. Laimes pētījumiem, kas pasaulē pēdējos gados kļūst par modes lietu, ir arī racionāls pamats. Citu valstu valdības sava darba vērtējumu redz caur valsts iedzīvotāju sajūtu prizmu.
"Politiķiem, valdībai noteikti vajadzētu skatīties arī uz šāda veida skaitļiem. Es ar to nebūt neuzstāju, ka tam obligāti jābūt konkrēti šim, mūsu pētījumam, un šim mūsu laimes indeksam, bet to, ka tas būtu jādara, es esmu diezgan pārliecināts,” sacīja Kaktiņš.
Pētnieks domā, ka tas ir tikai laika jautājums, kad arī Latvijas politiķi par vienu no centrālajiem rādītājiem izmantos laimes mērījumus.