Lielbritānija un Nīderlande ir valstis, kurās eiroskepticisma līmenis ir labi zināms un viens no jautājumiem ir, cik lielu atbalstu iegūs partijas, kuras ļoti atklāti iestājas pret ES.
Nīderlandes galēji labējās Brīvības partijas līderis Gērts Vildess veido koalīciju ar Francijas erisokeptiskās partijas „Nacionālā fronte” līderi Marinu Lepēnu, lai piesaistītu vēl citu valstu eiroskpetiskos spēkus mēģinātu un sagraut ES no iekšpuses. Taču paliek atklāts jautājums, vai Gērtam Vildersam izdosies iegūt pietiekamu vēlētāju atbalstu un iekļūt EP. Kā jau radikālas partijas pārstāvim piekļaujas, Vīlders aizvakar bija ieradies Briselē un skvērā iepretim EP demonstratīvi sagrieza ES karogu, proti, izgrieza no tā dzelteno zvaigzni un tā vietā ielika Nīderlandes karogu.
Vīlders uzskata, ka Nīderlandei ir jāpamet ES, jāatgūst, kā viņš saka, suverenitāte, un pilnībā jāaizslēdz robežas jebkādai imigrācijai.
Pēc jaunākajiem aptauju datiem, Gērta Vīldersa „Brīvības partija” vēlēšanās varētu būt trešā populārākā ar teju 12 procenta punktiem, līdz ar to viņa iekļūšana EP ir ļoti reāla.
Taču pirmajā vietā Nīderlandē varētu būt liberāļu formējumi - sociāli liberālie „Demokrāti 66”, kuras sastāvā ir gados jauni intelektuāli. Partiju vēl 1966.gadā izveidoja žurnālists Hans va Mierlo, un tā iestājas par amerikāņu stila prezidentālu republiku. Kā otrie varētu būt – konservatīvie liberāļi „Tautas Partija brīvībai un demokrātijai”. Abas partijas pieder pie EP jau pārstāvētā trešā politiskā spēka – ALDE jeb liberāļu frakcijas. Savukārt, soli solī ar ekstrēmo Gērtu Vildersu Nīderlandē min arī sociālisti.
Līdzīgi kā daudzviet citur vecajās Eiropas valstīs, arī Nīderlandē topa temati ir finanses un ekonomika, bezdarba mazināšana un imigrācija.
Lielbritānijā popularitāti gūst eiroskpetiķi
Savukārt Lielbritānijā jaunākie aptauju dati liecina, ka apvienotajā Karalistē patlaban populārākie ir „UKIP” jeb „ Lielbritānijas Neatkarības partija”, kas ir eiroskpetisks, labēji orientēts, populistisks spēks. Tā ir relatīvi jauna partija - radusies 1993.gadā. Un tās līderis ir EP jau ļoti labi zināmais Naidžels Faražs, kurš regulāri izceļas ar spilgtām, nesaudzīgām un reizēm uz pieklājības robežas balansējošām runām EP plenārsēdēs. Bet interesanti, ka partija ir pateikusi, ka negrasās biedroties ar tādiem indivīdiem kā Gērst Vilders un plāno palikt pati par sevi, sava stila eiroskepticismā.
Otrie populārākie pēc aptauju datiem Lielbritānijā ir leiboristi, kas ir kreisi orientēts spēks, un trešie populārākie ir arī partija ar vēsturi – konservatīvie, tātad labējie. Liberāļi, atšķirībā no Nīderlandes Lielbritānijā izpelnījušies mazāku atbalstu.
Arī Lielbritānijā dienas kārtībā ir sociāli jautājumi, ekonomika un Brisele kā liels naudas savācējs no britu kabatām.
Britu laikraksti prognozē lielu antiEiropas balsojumu.
Tiek lēstas ļoti dažādas prognozes par eiroskeptiķu iespējamu triumfu šajās vēlēšanās. Drosmīgākās no tām, ka eiroskeptiķi varētu ieņemt teju trešo daļu no 751 EP deputāta vietām. Un, ja tā notiktu, tas būtu diezgan krass pavērsiens pašreizējā Eiropas politikā. Ja eiroskeptiķi konsolidētos, viņi varētu izveidot arī savu frakciju, bet tad būtu jāapvieno vismaz 25 politiķi no 7 dalībvalstīm, un tas nav tik vienkārši.
Eiroskeptiķiem panākumi tiek solīti arī Beļģijā, Austrijā, Itālijā, Zviedrijā un vēl citur. Bet pēc pēdējām aptaujām tomēr izskatās, ka savas līdera pozīcijas parlamentā nosargās labējie konservatīvie, sociālisti un liberāļi, arī zaļie.
Bet eiroskeptiķu ienākšana EP savā ziņā liks pārējiem politiskajiem spēkiem mobilizēties un pieprasīt arī lielāku disciplīnu EP plenārsēžu zālē, jo katra balss un katrs izteikums tagad būs no svara.
Turklāt populisti, radikāļu un eiroskpetiķu trumpis ir vairāk skaļuma un mazāk satura. Atlika Gērtam Vildersam sariezt Eiropas Savienības karogu parlamenta priekšā, lai par viņu runātu visa Eiropas prese.