Igaunijas iedzīvotāji ikdienā biežāk izmanto maksājumu kartes, kamēr Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji labprātāk dodas pie bankomātiem, liecina SEB bankas apkopotā informācija par elektronisko norēķinu izmantošanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šī gada pirmajos trīs mēnešos.
Igaunijas iedzīvotāji 52% no saviem ikmēneša tēriņiem apmaksā ar karti, savukārt Latvijā šis rādītājs ir 35%, bet Lietuvā - 31%. Igaunijas iedzīvotāji, norēķinoties ar karti tirdzniecības vietās vai internetā, tērē vidēji 301 eiro mēnesī, bet Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji - gandrīz 2,5 reizes mazāk: attiecīgi, 130 eiro un 128 eiro.
«Lai arī Latvija, Lietuva un Igaunija ģeogrāfiski atrodas ļoti tuvu viena otrai, iedzīvotāju ikdienas norēķinu paradumi ir visai atšķirīgi. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka maksājumu karšu tirgus un infrastruktūra katrā no valstīm attīstījusies savā tempā,» norāda SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.
Viņa skaidro, ka Igaunijā maksājumu karšu tirgus ir ļoti attīstīts, tādēļ cilvēki biežāk izmanto iespēju norēķināties ar karti. «Taču redzam, ka arī Latvijā elektronisko norēķinu īpatsvars pret skaidras naudas darījumiem pakāpeniski pieaug. Interesanti, ka pāreja uz eiro ir palīdzējusi salīdzinoši strauji kāpināt karšu norēķinu īpatsvaru,» stāsta I. Tetere.
Klienti vecumā līdz 35 gadiem biežāk izvēlas maksāt ar karti, savukārt klienti vecumā virs 55 gadiem lielākoties regulāri dodas uz bankomātu, lai savus ienākumus izņemtu skaidrā naudā.
Visās Baltijas valstīs norēķini ar karti ir populārāki lielpilsētās. Tāpat vērojama tendence, ka klienti, kuri biežāk norēķinās ar maksājumu kartēm, arī biežāk izmanto citus attālinātos pakalpojumus, piemēram, internetbanku.
2014. gada pirmā ceturkšņa beigās SEB banka klientiem Baltijas valstīs bija izsniegusi aptuveni divus miljoni maksājumu karšu - 950 tūkstošus Lietuvā, 578 tūkstošus Latvijā un 536 tūkstošus Igaunijā.