Robežsardzes priekšnieks norādīja, ka notikumi Ukrainā nav radījuši precedentus, ka tās pilsoņi mēģinātu nelegāli iekļūt Latvijā. Taču bijuši septiņi gadījumi, kad Ukrainas pilsoņi legāli ieceļojuši Latvijā un, beidzoties vīzas termiņam, lūguši patvērumu saspringtās situācija dēļ Ukrainā.
Kopumā šogad, salīdzinot līdzīgu laika periodu pērn, ir dubultojies patvērumu meklētāju skaits. Pēc piecos mēnešos tie bija 50 cilvēki, bet šogad – 106.
Savukārt nelikumīgu robežas šķērsošanas mēģinājumu ir kļuvis mazāk. Garbars gan norādīja, ka šāda tendence vērojama visā Eiropā.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas.Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad bojā gāja ap simts cilvēkiem.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas notika 25.maijā, un tajās uzvarēja Petro Porošenko.
Savukārt Krimā martā notika neatzītais referendums par pievienošanos Krievijai, ko esot atbalstījuši 95,7% vēlētāju.
Savukārt aprīlī Doņeckas apgabalā Ukrainas drošības spēki sākuši pretterorisma operāciju.