Eiropas Savienības līderi trešdien, 16. jūlijā vienojušies pastiprināt sankcijas pret Krieviju krīzes Ukrainā dēļ. Par to ziņo Agence France-Presse, atsaucoties uz ES samitā pieņemto komunikē.
Kā teikts dokumentā, pasākumi vērsti pret „fiziskām vai juridiskām personām, kuras aktīvi sniedz materiālo vai finanšu atbalstu tiem, kuri ir atbildīgi par Krimas pievienošanu Krievijai un situācijas destabilizāciju Ukrainas Austrumos”. Organizāciju un personu saraksts, pret kurām tiek ieviestas sankcijas, tiks sagatavots līdz jūlija beigām.
Turklāt Eiropas Komisijai uzdots apturēt virkni sadarbības programmu ar Krieviju, izņemot tās, kuras ir saistītas ar pārrobežu sfēru un pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Piemēram, tiks iesaldētas Krievijas valsts sektora programmas, kuras finansē Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Tāpat EK jāpieņem pasākumus, kuri ierobežos investīcijas Krimā, – ziņo lenta.ru.
Tai pašā laikā par sankciju ieviešanu pret atsevišķiem Krievijas ekonomikas sektoriem pagaidām nav runas.
Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele, kura piedalās samitā, paziņoja, ka ES līderi grasās paplašināt sankcijas, jo Krievija, viņuprāt, neveltī pietiekamas pūles mieram Ukrainā. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons savukārt nosauca situāciju Ukrainā par nepieņemamu. „Krievija pienācīgā mērā neciena šīs valsts teritoriālo nedalāmību, un mums jānosūta tai skaidrs signāls”, – viņš sacīja.
Trešdien sankcijas pret Krieviju pastiprināja arī ASV. Sankcijas noteiktas pret Valsts domes vicespīkeri Sergeju Neverovu, Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ščegolevu, federālo ministru Krimas lietās Oļegu Saveļjevu, FDD ģenerālpulkvedi Sergeju Besedu, kā arī pret DTR premjerministru Aleksandru Borodaju.
Sektorālas sankcijas uzliktas kompānijām „Novatek”, „Rosneftj”, Vnešekonombankai un Gazprombankai. Šo kompāniju aktīvi netiks iesaldēti, bet Amerikas kompānijām un pilsoņiem aizliegts investēt līdzekļus šo uzņēmumu akcijās un obligācijās.
Ierobežojumi noteikti arī virknei Krievijas aizsardzības nozares kompāniju, ieskaitot „Almaz-Antej” un koncernu „Kalašņikovs”, Īžmaš”, „Bazalts”, „Uralvagonozavod”, „Radioelektronnije tehnologii”, „Sozvezdije”.