Jūlija otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā kopumā – 18,7 grādi pēc Celsija – bija 1,6 grādus augstāka par ilggadīgo vidējo rādītāju jeb normu.
Visvēsākā bija dekādes pirmā diena, 11. jūlijs, kad lielākajā Latvijas teritorijas daļā, izņemt Baltijas jūras piekrastes teritorijas un Kurzemi, diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zem vidējā ilggadīgā rādītāja. Pārējā dekādes laikā vidējās diennakts gaisa temperatūras pārsniedza normu, BNN noskaidroja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Visās dienās, izņemot 11. jūliju, diennakts maksimālā gaisa temperatūra teritorijā kopumā bija augstāka par +25 grādiem. 19. jūlijā Piedrujas novērojumu stacijā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +31,7 grādus. Neskatoties uz silto laiku un vidējās gaisa temperatūras normas pārsniegumu, nevienā no novērojumu stacijām tomēr netika reģistrēti karstuma rekordi.
Lai gan dienas visā dekādes garumā pieturējās siltas, naktīs atsevišķās vietās tika reģistrētas visnotaļ zemas gaisa temperatūras. Naktī no 18. jūlija uz 19. jūliju Vičakos minimālā gaisa temperatūra bija tikai +6,2 grādi.
Lielākajā Latvijas daļā dekādes nokrišņu summas nesasniedza normu. Izņēmums ir Sīļu un Alūksnes novērojumu stacijas. Sīļos dekādes nokrišņu summa sastāda gandrīz 46 mm jeb 181% no normas. Šajā novērojumu punktā dekādes norma tika pārsniegta pateicoties lielajām lietusgāzēm 15. jūlijā, kad deviņu stundu laikā izlija gandrīz 40 mm nokrišņu, kas ir vairāk nekā 150% no visas dekādes normas. Arī Alūksnē dekādes nokrišņu daudzums ir apmēram 170% no normas. Savukārt Kuldīgā šo desmit dienu laikā izlija tikai 6% no normas.
Dekādes vidējais vēja ātrums Latvijas teritorijā bija tikai 1-3 m/s, maksimālās vēja brāzmas sasniedza 14,1 m/s.
Piecās no desmit dekādes dienām Latvijas teritorijā atsevišķās vietās vai plašākā teritorijā tika reģistrēts pērkona negaiss.