Par spīti Rietumvalstu sankcijām un spiedienam patiesi iesaistīties Ukrainas konflikta risināšanā, Krievija turpina savu retorikas diplomātiju un vienlaikus meklē atbalsta punktus Āzijā.
Tas licis arī Amerikas Savienotajām Valstīm izvērst aktīvu dialogu ar reģiona ietekmīgākajām valstīm un ekonomikām. To, cik efektīvas būs Rietumu sankcijas, lielā mērā noteiks arī Rietumvalstu un Āzijas attiecības.
Eiropas Savienība gatava jebkurā brīdī atteikties no sankcijām, ja Krievija patiesi un atklāti iesaistīties Ukrainas krīzes noregulējuma meklēšanā. To, paziņojot par jaunāko sankciju kārtu Krievijai, savā paziņojumā uzsvēra aizejošais Eiropas Komisijas prezidents Žozefs Manuels Borrozu un valstu vadītāju padomes jeb eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs. Oficiālo Maskavu gan tas neaptur, ko apliecina arī ārlietu ministra Lavrova teiktais, uzturoties oficiālā vizītē Tadžikistānā:
„Humānā katastrofa ir acīmredzama. No Doņeckas un Luhanskas apgabaliem bēg iedzīvotāji. Galvenokārt bēg uz Krieviju, taču bēg arī uz citiem Ukrainas apgabaliem. Tie, kas nonāk Krievijā, stāsta par pieredzētajām šausmām. Kā cieš bērni, sirmgalvji un sievietes. Mēs vairākkārt vērsāmies pie Ukrainas ar oficiālām notām, lūdzot ļaut nogādāt Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas humānās palīdzības kolonnas. Mums asi un nemotivēti atteica. Vistuvākajā laikā formulēsim konkrētus priekšlikumus Apvienotajām Nācijām, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Sarkanajam Krustam, kā arī Starptautiskajai migrācijas organizācijai ar aicinājumu steidzami izveidot humāno misiju.”
Šie paziņojumi izskanēja Dušanbē, Tadžikistānā, kur notiek Šanhajas sadarbības organizācijas tikšanās. Šajā valstu grupā apvienojušās sešas naftas un gāzes resursiem bagātas Centrālās un Vidusāzijas valstis, arī Krievija un Ķīna. Zīmīgi, ka Pekina mudina organizācijas dalībvalstis veicināt sadarbību. Tas saskan ar Krievijas mērķiem rast Āzijā jaunu atbalsta punktu, kas ļautu mīkstināt sitienu, ko rada attiecību pasliktināšanās ar Rietumu tirgiem.
Tikmēr izvēršas lielvaru sacensība par Indiju. Krievija cer piesaistīt šīs valsts milzīgo finanšu kapitālu, industriālo potenciālu un noieta tirgu. Taču Indiju šajās dienās apmeklē arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Jo straujāk pasliktinājās Rietumu un Krievijas attiecības, jo vairāk sirsnības parādījās Vašingtonas un Ņūdeli dialogā.
Vašingtona, 28.jūlijs, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs:
“Ir laiks atjaunot dialogu ar jauno valdību. Jaunas izdevības un iespējas. Tas ir izmaiņu laiks mūsu partnerībā ar Indiju, un mēs esam apņēmības pilni dot savu artavu stratēģiskām un vēsturiskām izdevībām, kuras varam kopīgi radīt.”
Ņūdeli, 31.jūlijs, Indijas ārlietu ministre Sušma Svaradža:
„Jaunā enerģija, ko šīsdienas tikšanās devusi abu valstu ministrijām un attiecīgajiem departamentiem, varētu radīt apstākļus izlēmīgiem soļiem, lai septembrī notiktu premjerministra Narendras Mūdī un prezidenta Obamas tikšanās, kas paceltu attiecības jaunā līmenī.”
Vēl nesen Amerikas Savienotās Valstis liedza iebraukšanu Narenda Mūdī par saistību ar nemieriem Gudžaratas provincē. Ja Indijas valdības vadītājs nebūs ļaunpieminīgs un Vašingtonas un Deli attiecības ievērojami uzlabosies, Krievija varētu zaudēt svarīgu atbalsta punktu Āzijā. Tas liktu arvien sāpīgāk izjust Rietumvalstu sankciju sekas.