Nākamajā gadā Latviju sagaida stabilitāte un mērena izaugsme, raksturojot 2013.gada valsts budžeta projektu, ceturtdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Uzklausot Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par krājobligāciju ieviešanas iespējām, valdība otrdien deva konceptuālu atbalstu emitēt un no nākamā gada iedzīvotājiem piedāvāt iespēju pirkt krājobligācijas.
Ministru kabinets otrdien akceptēja 2013.gada valsts kopbudžetu, kur paredzēti 4,657 miljardu latu ieņēmumi un 4,792 miljardu latu izdevumi.
Līdz pagājušā gada beigām neatbilstoši iztērēti 13,9 miljoni latu jeb 0,49% no kopējā pieprasītā publiskā finansējuma 2007.-2013.gada Eiropas Savienības (ES) finansējuma plānošanas periodā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums, ar ko otrdien iepazinās valdība.
Nākamā gada valsts kopbudžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti nedaudz mazāki nekā šā gada budžetā, portālu "Delfi" informēja par budžetu atbildīgās Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Septembra sākumā 100 lielākie valsts nodokļu parādnieki budžetā nebija samaksājuši 114,02 miljonus latu, kas ir par 3,29 miljoniem latu mazāk, nekā pirms mēneša, kad juridisko un fizisko personu saistības pret valsti bija 117,31 miljons latu. Lielākais valsts nodokļu parādnieks ar 11,42 miljoniem latu joprojām ir Jevgeņijs Jakovļevs, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati.
Tuvojoties brīdim, kad Eiropas Savienībai jāpasaka, cik liels būs tās budžets līdz 2020. gadam, dalībvalstis arvien niknāk cīnās katra par savu pīrāga daļu. Latvijai īpaši būtiskas ir divas pozīcijas: kohēzijas fondu finansējums, ko Eiropas Komisija (EK) grib pārdalīt par labu turīgajām valstīm, attiecīgi atņemot nabagajām. Un lauksaimniecības tiešmaksājumi, ko EK ierosina atstāt tāpat kā līdz šim – zemākajā līmenī savienībā.
Pirmdien notiks Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas par 2013.gada vienošanās un domstarpību protokola projektu.
Par spīti pašreiz valdošajai parādu krīzei eirozonā, Latvija nedrīkst norobežoties no Eiropas Monetārās savienības (EMS), atliekot plānoto pāreju uz eiro un kā strauss nogaidot līdz visas problēmas eirozonā atrisinās, šādu viedokli Baltijas Finanšu forumā pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Piektdien, 21.septembrī, Daugavpils pilsētas domē notiekošajā preses konferencē tika izdarīts divu dienu gara Otrā Starptautiskā investīciju foruma „Latgale – Eiropas Savienības Austrumu vārti” kopsavilkums. Pasākumā piedalījās aptuveni 400 dalībnieki no 13 valstīm.
Divu dienu gara investīciju foruma, kas norisinājās Daugavpilī 20. un 21.septembrī, noslēgumā tika paziņoti foruma rezultāti, izdarītie secinājumi un nākotnes plāni, tai skaitā tika paziņotas tēzes, kas attiecas uz investīciju piesaistīšanas problēmām un faktoriem, kas kavē biznesa attīstību Daugavpilī.
Kā zināms, pagājušajā ceturtdienā, 13.septembrī, parlaments pieņēma grozījumus 2012.gada valsts budžetā. Saeimas deputāte no Daugavpils Marjana Ivanova-Jevsejeva (SC) portālam Gorod.lv paziņoja, ka, viņasprāt, grozījumi tika pieņemti steigā, lai opozīcijai nerastos lieki jautājumi. Zīmīgi, ka līdzekļu pārdalīšanā Daugavpils palika malā.
Sudānas prezidents Omārs Baširs ir atklājis valstī pirmo zelta pārstrādes rūpnīcu, kura esot viena no Āfrikā lielākajām dārgmetāla apstrādes vietām, atsaucoties uz amatpersonām, vēsta raidsabiedrība BBC.
Šveices apakšpalāta nobalsoja par nodokļu likmes palielināšanu ārvalstu bagātniekiem, vēsta portāls prian.ru.
Lielbritānijas pilsētas – Bristoles – vadība ar mērķi stimulēt vietējo ekonomiku ievieš vietējā apgrozībā savu valūtu – bristoles mārciņu, informē portāls masterforex-v.org.
Japānas Banka paplašinājusi savu aktīvu iegādes programmu par 10 triljoniem jenu jeb 126 miljardiem ASV dolāru (68 miljardiem latu), tādējādi sperot līdzīgus soļus ekonomikas izaugsmes stimulēšanai kā ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB).
Jau piekto mēnesi turpinās nodokļu parādu kāpums, un septembra sākumā parādi valsts un pašvaldību budžetiem sasnieguši 1,05 miljardus latu, portāls “Delfi” uzzināja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Šā gada astoņos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3,833 miljardi latu, bet izdevumi – 3,503 miljardi latu, kā rezultātā izveidojies 330,1 miljona latu finansiālais pārpalikums, liecina Valsts kases informācija.
Lai diskutētu par Eiropadomes priekšsēdētāja Hermaņa Van Rompeja (Herman Van Rompuy) ziņojumu par iespējamiem risinājumiem ciešākai Ekonomikas un monetārās savienības integrācijai, Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 19.septembrī, uz sēdi aicinājusi finanšu un Eiropas Savienības (ES) politikas ekspertus. Jūnijā izplatītajā ziņojumā, ko Eiropadomes priekšsēdētājs izstrādājis sadarbībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un Eiropas Centrālo banku (ECB), piedāvāti vairāki soļi tālākai ES integrācijai, tostarp vienotas ES banku savienības izveide.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīja Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumprojektu, kas aizstās 1995.gadā pieņemto likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”, kurš piedzīvojis 34 grozījumus un vairs neatbilst mūsdienu prasībām.
Pasaulē zināmais investors Džordžs Soross izteicās par Berlīnes nekustamā īpašuma tirgus pārvērtēšanu, jo pieprasījumu tajā rada pircēji, kas meklē naudas līdzekļu ieguldīšanas variantus eiro zonas parādu krīzes ietekmē, informē portāls zem.ru
- administrators,
- agronoms ar traktortiesībām;
- apmetējs;
Emigrējušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās būs atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, to veicinās pietiekami labi apmaksātu darbavietu izveide, pirmdienas rītā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Eiro nav nestabils, bet ir mainījusies cilvēku uzticēšanās eiro, šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V).
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ceturtdien norādīja, ka pastāv labi iemesli, lai Grieķijai piešķirtu vairāk laika starptautiskā aizdevuma nosacījumu izpildīšanai.
ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākusi klajā ar grandiozu lielākās pasaules ekonomikas izaugsmes stimulēšanas programmu, kuras laikā iestāde ik mēnesi pirks hipotekārās obligācijas par 40 miljardiem dolāru (aptuveni 20 miljardiem latu), vēsta raidorganizācija BBC.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī šā gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaugušas par 13 santīmiem, jeb 3,3%. Savukārt pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieaugums bija 4,1%, bet pēc kalendāro dienu skaita izmaiņu ietekmes izlīdzināšanas - 4,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lai arī spēkā esošais likums paredz, ka pašvaldības nākamgad nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi dzīvojamai platībai var piemērot robežās no 0,2% līdz 3% no kadastrālās vērtības, Finanšu ministrija (FM) piedāvā tomēr noteikt divreiz zemākus nodokļa "griestus" - 1,5%.
Ņemot vērā, ka riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti un inflācija turpina samazināties, kā arī prognozējamo Eiropas parādu krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, Latvijas Bankas padome ceturtdien nolēma samazināt noteiktās procentu likmes, portālu "Delfi" informēja bankā.
Latvijas Banka prognozē, ka Latvija jau septembrī izpildīs eiro ieviešanai nepieciešamo Māstrihtas kritēriju attiecībā uz inflāciju, un banka nemaina šī gada inflācijas prognozi, saglabājot to 2,4% līmenī, ceturtdien žurnālistiem sacīja bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Saeima ceturtdien plenārsēdē otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīja šā gada budžeta grozījumus, kas paredz vēl papildus vairāk nekā 88 miljonu latu lielus tēriņus.
Eiropas Savienībai jāpieņem grozījumi Lisabonas līgumā, lai pilnībā atklātu eiro zonas finanšu potenciālu, paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Latvija un vēl deviņas Eiropas Savienības (ES) valstis, kuras nav eiro zonā, bažījas, ka Eiropas Komisijas (EK) plāns izveidot stingrāku banku uzraudzību un banku savienību eiro zonā veicinās divātrumu ES izveidošanos, trešdien vēsta plašsaziņas līdzekļi.
Vācijas Konstitucionālā tiesa trešdien paziņos lēmumu lietā par Eiropas finansiālās stabilitātes fonda (ESM) izveidi un Eiropas Savienības (ES) budžeta paktu. Daļa politiķu uzskata, ka minētā vienošanās, kas stāsies spēkā nākamgad, ir pretrunā ar Vācijas pamatlikumu. Gadījumā, ja tiesas lēmums būs prasītājiem par labu, pakta ratifikācija kļūs par neiespējamu, bet sekas varētu būt kritiskas.
Lai Eiropas Savienība (ES) pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi, tai jāattīstās kā nacionālu valstu federācijai. To ikgadējā runā Eiropas Parlamentā (EP) trešdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts samazinājās no 49,6 miljoniem latu jūnija līdz 22,2 miljoniem latu jūlijā. Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības saldo būtiski nemainoties, tekošā konta deficīta samazināšanos ietekmēja kārtējo pārvedumu (galvenokārt Eiropas Savienības fondu) ieplūde, portālā "makroekonomika.lv" skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Braukša.
Lielākā Eiropas Savienības (ES) ekonomika – Vācija – pēc pusgada izjutīs eirozonas parādu krīzes smagās sekas, kas izraisīs lejupslīdi arī šajā tautsaimniecībā, uzskata pasaulē pazīstamais finansists un miljardieris Džordžs Soross, vēsta ārvalstu mediji.
Visām sešām Latgales reģiona pašvaldībām novadu kompleksai attīstībai Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF) būs pieejams daudzreiz lielāks atbalsts nekā paredzēts iepriekš, otrdien nolēma valdība.
ASV miljardieris Džordžs Soross ieteicis Vācijai uzņemties vadību eirozonas glābšanā vai arī pamest šo 17 Eiropas Savienības (ES) valstu valūtas savienību, vēsta "Financial Times".
Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata par nepieciešamu izrādīt lielāku elastību sakarā ar palīdzības sniegšanu Grieķijai, lai nepieļautu tās izstāšanos no eiro zonas, ziņo „RBK”, atsaucoties uz „Der Spiegel”.
Šajā mēnesī Daugavpilī norisināsies Otrais Starptautiskais investīciju forums. Divu dienu laikā – 20. un 21.septembrī – starptautiskā pasākuma dalībnieki tiks informēti par Daugavpils iespējām un iepazīstināti ar to potenciālu.
Augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņu preču cenas samazinājās par 0,3%, bet, salīdzinot ar pagājušā gada augustu – cenas pieauga par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Francijas prezidents Fransuā Olands svētdien apsolīja divu gadu laikā atjaunot valsts ekonomiku, apstiprinot ieceri aplikt bagātniekus ar 75% lielu nodokli.
Valsts ieņēmumu dienests ( VID) augustā valsts budžetā iekasējis kopumā 375,073 miljonus latu, kas ir par 6,1% vairāk, nekā plānots, liecina VID apkopotā informācija par budžeta ieņēmumu daļas izpildi.
Augstāki par prognozētajiem nodokļu ienākumi, zemāki procentu un sociālo pabalstu maksājumi Latvijā 2012.gadā palielinājuši fiskālos nodrošinājumus, tādējādi radot iespējas veikt izaugsmi veicinošas nodokļu politikas izmaiņas, šādu viedokli pauž starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings".
Šā gada astoņos mēnešos valsts konsolidētā budžeta pārpalikums bija 280,3 miljoni latu, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā (FM).
Eiropas Centrālā banka ir pasliktinājusi eirozonas IKP dinamikas prognozi 2012./2013.gadā, neizslēdzot iespēju, ka ekonomiskā recesija turpināsies līdz 2013.gadam.
Grieķijas Finanšu noziegumu nodaļa (SDOE) ceturtdien paziņojusi, ka par izvairīšanos no nodokļiem arestējusi 121 personu un uzņēmuma īpašumu.
Latvijas ekonomika 2012.gada otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā uzrādījusi straujāko izaugsmi no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, bet ceturkšņa salīdzinājumā otro straujāko izaugsmi, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" koriģētie dati.
Eiropas Centrāla bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien nācis klajā ar bankas sagatavoto eirozonas glābšanas plānu – tas paredz, ka ECB neierobežotā daudzumā iegādāsies parādu nomākto valstu obligācijas ar dzēšanas termiņu no viena līdz trīs gadiem, vēsta raidsabiedrība BBC.