Tas, ka Krievija ir vienpadsmit reizes lielāka nekā ASV, un tas, ka Krievija ir Latvijas trešais lielākais sadarbības partneris ārējā tirdzniecībā, politiķa Aivara Lemberga uztverē ir pietiekams iemesls, lai Latvija paklusētu un nesāktu «mācīt Krieviju», kā viņiem dzīvot.
Nesenie Maidana varoņi ir krituši nežēlastībā. Kijevas varas iestādes pasludināja viņus par nelikumīgiem bruņotiem formējumiem un pieprasīja nodot ieročus. Pēc oficiālās versijas to nācās izdarīt „ārzemju pilsoņu provokāciju dēļ” valsts dienvidaustrumos.
Krievija ir pārņēmusi un atjaunojusi Padomju Savienības spiegošanas tradīcijas un sevišķi tas jūtams Krievijas pierobežas valstīs, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Pavēli pielietot ieročus pret mītiņotājiem Kijevā deva Viktors Janukovičs caur savu administrāciju, Iekšlietu ministriju un Drošības dienestu, ziņo LETA-UNIAN/KORRESPONDENT.NET.
Latvijas politiskās partijas, tostarp tās, kuras piedalījās Daugavpils pilsētas pašvaldības vēlēšanās, turpina saņemt ziedojumus, jo tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Ukrainas pagaidu prezidents un Augstākās Radas priekšsēdētājs Aleksandrs Turčinovs ir pārliecināts, ka Krimas krīze novedīs pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma krišanas, vēsta aģentūra UNIAN.
ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) Ukrainas saspīlējuma dēļ pārtraukusi sadarbību ar Krieviju, atsaucoties uz noplūdušu dokumentu, vēsta ārvalstu mediji.
Bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kas atzinusi, ka gatava atkārtoti ieņemt Valsts prezidenta amatu, politiķi šajā krēslā redzēt nevēloties, vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Valsts prezidents Andris Bērziņš vēstulē ierosinājis pārcelt maijā plānoto Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila vizīti Latvijā, to trešdien LTV raidījumā "Panorāma" atzina prezidenta pārstāve Līga Krapāne.
ASV Kongress 1. aprīlī pieņēmis likumu, kas paredz palīdzības sniegšanu Ukrainai – atbilstoši kongresmeņu lēmumam, ASV politiskās un ekonomiskās krīzes māktajai Ukrainai piešķirs 1 miljardu ASV dolāru lielu aizdevumu, kā arī palīdzību 150 miljonus ASV dolāru apmērā.
No amata atstādinātais Ukrainas prezidents Viktors Janukovočs televīzijas kanālam "Dozhd" atzinis, ka patiešām lūdzis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ievest karaspēku savā valstī, lai it kā aizsargātu Ukrainas pilsoņus.
Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eurocontrol) uz laiku liegusi Eiropas lidsabiedrībām lidot uz Krimu, par iemeslu šādam lēmumam minot to, ka Krimas gaisa telpu vairs nekontrolē Ukraina.
Itālijas ministru kabineta vadītājs Mateo Renci otrdien paziņoja, ka Eiropa riskē zaudēt varenību, ja Lielbritānija izies no ES sastāva, – ziņo rosbalt.ru.
"Ja NATO militārā pavēlniecība, izvērtējot Baltijas valstu papildus drošību veicinošus pasākumus, lems par ostas izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu gan ģeogrāfiskā izvietojuma, gan infrastruktūras un iespēju ziņā vispiemērotākā", norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Doņeckā 1.aprīlī Ukrainas Drošības dienesta darbinieki arestējuši partijas "Cita Krievija" aktīvistu Benesi Aijo.
Ukrainā ir ļoti nepieciešamas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Saskaņā ar MIL informāciju to preses konferencē pateica bijusī premjerministre Jūlija Timošenko, kuru partija „Batjkovščina” ir izvirzījusi prezidenta postenim.
Londonā Lielbritānijas „Neatkarīgās partijas” Eiropas Parlamenta deputāts Naidžels Faradžs intervijā GQ paziņoja, ka apbrīno Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Kā ziņo thekievtimes.ua, domājams, ka Krievijas un ASV prezidenti – Vladimirs Putins un Baraks Obama nesenās telefona sarunas laikā par kaut ko ir vienojušies.
Savā nesenajā runā Briselē ASV prezidents Baraks Obama paziņoja: "Kosova atdalījās no Serbijas tikai pēc tam, kad tur tika noorganizēts referendums - starptautisko tiesību ietvaros un Kosovas kaimiņu un ANO ciešā sadarbībā."
«Krievijas veiktā Krimas aneksija atstāj negatīvu ietekmi uz visu Eiropas drošību, kurā tieši NATO turpina spēlēt izšķirošo lomu». Tā 1.aprīlī NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē sacījis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Valsts prezidents Andris Bērziņš vēlas uzlabot Latvijas cilvēku dzīvi ilgtermiņā, nevis gūt ātru un lētu popularitāti īstermiņā. Viņš uzskata, ka savā darbībā nav jācenšas par katru cenu izpatikt visiem, līdz ar to no amata Bērziņš atkāpties negrasās.
NATO ārlietu ministri otrdien sanāksmē Briselē vienojušies iesaldēt visu sadarbību ar Krieviju gan civilos, gan militāros jautājumos, šādi reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainā.
Drošības policija (DP) pārbaudīs Eiroparlamenta deputāta Kārļa Šadurska aicinājumu uzsākt krimināllietu pret citu Latviju pārstāvošu Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku.
Desmit Ukrainas pilsoņu iekļuvuši to cilvēku sarakstā, kam liegta iebraukšana Krimas pussalā, vēsta aģentūra "Interfax".
Čehijā maijā gaidāmajām Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām pieteikušās divas čigānu partijas, vēsta portāls „praguemonitor.com”.
Ukrainas parlaments otrdien apstiprinājis likumu, kas atļauj starptautisku militāro mācību ietvaros 2014. gadā iebraukt Ukrainā ārvalstu karavīriem, vēsta aģentūra UNIAN.
Latvijas pilsonis Beness Aijo, kurš iestājies Krimas "pašaizsardzības spēkos", kā arī aktīvi piedalās prokrieviskajos mītiņos Ukrainas austrumos, saņēma vēstuli no Latvijas iekšlietu ministrijas (IeM), kurā viņš tika informēts par pilsonības atņemšanu. Par to viņš paziņoja portāla Mixnews.lv korespondentam.
Triju ES dalībvalstu ārlietu ministri aicināja Ukrainas valdību norobežoties no radikālām organizācijām. Par to tiek teikts kopējā Polijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministru paziņojumā par stāvokli Ukrainā.
Vācijas kanclere Angela Merkele sarūpējusi savdabīgu dāvanu Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam, proti, viesim pasniegta vēsturiska karte, kurā Ķīnas impērijas teritorijās parādās arī daļa tagadējās Krievijas teritoriju. Šī dāvana jau izraisījusi plašu rezonansi un "lepnuma vilni" Ķīnā, ziņo ārvalstu mediji.
NATO dalībvalstu ārlietu ministri no 1. līdz 2.aprīlim tiksies Briselē, lai apspriestu iespējas, kā palīdzēt Ukrainai un kā palielināt Austrumeiropā esošo dalībvalstu drošību.
Nesen Vācijas kanclere paziņoja par nepieciešamību samazināt neatkarību no Krievijas energoresursu piegādēm. Par tā iemeslu kļuva Ukrainas krīze.
Krievijas uzbrukuma gadījumā, Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (NATO) viennozīmīgi spētu aizstāvēt Baltijas valstis, Briselē žurnālistiem norādījis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Pēc Krimas aneksijas, Krievijas prezidents Vladimirs Putins neapstāsies un centīsies iegūt Baltkrievijas, Baltijas valstu un Somija teritorijas, tā stāsta bijušais Putina padomnieks Andrejs Ilarionovs.
Kā zināms, pirms dažām dienām Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības pārstāvis Kārlis Krēsliņš nolika parlamentārieša mandātu, uzņemoties atbildību par sava dēla rīcību.
Valdošajā koalīcijā ietilpstošās Nacionālās apvienības (NA) frakcija pirmdien nolēmusi aicināt koalīcijas partnerus atbalstīt Imigrācijas likuma papildināšanu ar pantu, kas valdībai dotu tiesības uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, kas investējuši Latvijā.
"Esmu vīlies savā valdībā un tagad nesaprotu, kas īsti notiek, par ko mēs Maidanā cīnījāmies," Ir.lv saka Ukrainas protestu aktīvists Vladimirs Šumeiko, kurš pirms mēneša Latvijā ārstēja Kijevas Maidanā gūto acs traumu. Viņš tagad darbojas viena no Ukrainas prezidenta amata kandidātiem Pjotra Porošenko vēlēšanu štābā un gaida, ar ko 25.maijā beigsies Ukrainas prezidenta vēlēšanas.
Andris Bērziņš ir salīdzinoši vājš prezidents, kurš netiek galā ar krīzes situācijām, sarunā ar portālu Mixnews.lv sacīja "Providus" pētniece, politoloģe Iveta Kažoka.
Latvijā labi pazīstamais nacionālboļševiku atbalstītājs Beness Aijo, kurš pēdējās nedēļās kļuvis ievērots arī Ukrainā, tiks izraidīts no valsts, vēsta "Korrespondent.net".
«Latvijas vienīgais spēks ir Eiropas Savienība (ES) un NATO, nevis atsevišķa labvēlības politika pret agresoru. Baidoties pazaudēt kaut vienu eiro, paužot nosodījumu Krievijai vai ieviešot ekonomiskas sankcijas pret to, nedrīkstam aizmirst, ka cilvēku dzīvībai un valsts neatkarībai ir daudz lielāka cena,» intervijā portālam BNN norāda Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere.
Portāls Gorod.lv saņēmis Daugavpils pilsētas domes atbildes uz kārtējiem pieprasījumiem par Domes deputātu un darbinieku komandējumiem un ar tiem saistītiem izdevumiem.
Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja pirmdien raidījusi artilērijas šāviņus viena otras teritoriālajos ūdeņos pār rietumu jūras robežai, vēsta raidsabiedrība BBC.
Francijā svētdien notikušajā municipālo vēlēšanu otrajā kārtā prezidenta Fransuā Olanda pārstāvētā valdošā Sociālistu partija cietusi zaudējumus virknē pilsētu, bet par Parīzes pilsētas galvu pirmoreiz kļuvusi pašreizējā mēra vietniece Anna Idalgo, ziņo LETA/AFP.
Rezultāti jautājumā par Ukrainu neesot panākti, tā pēc četras stundas garām sarunām ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu norādījis Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Džons Kerijs (John Kerry).
Krievija, ignorējot starptautiskās normas, ir pilnībā sagrāvusi līdzšinējo drošības sistēmu Eiropas kontinentā, kas bija izveidojusies pēc Aukstā kara, norāda Aizsardzības ministrijā.
Par Šokolādes karali dēvētais uzņēmējs Petro Porošenko un bijusī premjerministre, Gāzes princese Jūlija Timošenko kļuvuši par galvenajiem favorītiem 25. maijā paredzētajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās pēc tam, kad pretēji iepriekš deklarētajam no dalības tajās atteicies slavenais bokseris Vitālijs Kļičko.
Reformu partijas (RP) un Vienotības apvienošanās ir tehnisks process, kas būs dažu mēnešu jautājums, norāda partijas līderis, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Reformu partijas (RP) kongresā sestdien par RP valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Par Dombrovski nobalsoja 59 kongresa delegāti, bet pret bija 24 balsotāji.
Pretēji pērn paša paustajam, ka šajās Saeimas vēlēšanās viņš nekandidēs kā Zaļo un zemnieku savienības kandidāts uz premjerministra amatu, Ventspils mērs Aivars Lembergs tomēr neizslēdzot iespēju vēl vienu reizi mēģināt iekarot valdības vadītāja krēslu, to Latvijas Zemnieku savienības kongresā apliecināja partijas līderis Augusts Brigmanis.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās pašlaik plāno piedalīties vismaz 66% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, tomēr sabiedrības skepse par Latvijas spējām ietekmēt procesus Briselē ir visnotaļ augsta.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas vadītāja vietnieks, kā arī prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sniedza ekskluzīvu interviju Baltkom radiostacijai. Viņš nokomentēja situāciju Ukrainā, kā arī Krievijas prezidenta iespējamo vizīti Latvijā.