Latvijas Televīzijas žurnālists Reinis Ošenieks kopā ar četriem Latvijas lāpnešiem devās uz Lielbritāniju. Piedāvājam ieskatīties, kā mūsejiem tur gāja.
Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plašu rezonansi ieguvusi e-pasta vēstule, kurā kāds ātrās ēdināšanas uzņēmuma "Hesburger" darbinieks aicina pārbaudīt visus salātu iepakojumus, kas derīgi līdz šā gada 29. jūlijam. Salātu iepakojumā esot iespējams atrast tārpus. Tā kā vēstule adresēta arī "Hesburger" darbiniekiem Latvijā un Lietuvā, par šo jautājumu interesējāmies.
Atstājot aiz muguras pārmetumus un jautājumus būs vai nebūs Jūrmalā, -šodien kūrortpilsētā sācies 11. starptautiskais jauno izpildītāju konkurss "Jaunais Vilnis". Uz to, kā ierasts, sabraukuši daudzi Krievijas popmūzikas spīdekļi, bet dažas lielas zvaigznes ikgadējo tradīciju ierasties nomainījušas pret nostāju-- šogad uz konkursu nebraukt. Tikmēr jau rīt cīņu par uzvaru sāks 16 jaunie izpildītāji, tostarp arī Latvijas pārstāvji -- grupa "Framest". Par to, vai konkurss turpmāk arī notiks Latvijā, rīkotāji vēl lems pēc šī gada "Jaunā viļņa" izskaņas.
Jau ilgu laiku Daugavpils cietoksnī norisinās aktīvi būvdarbi, kur Latvijas-Lietuvas pārrobežu projekta ietvaros tiek būvēts pasaulslavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja M. Rotko centrs. Pašlaik aktīvi norisinās darbība centra A korpusā, kurš jau gandrīz ir pabeigts.
Kas ir vēl grūtāks nekā alfabēts? Atbildi uz šo jautājumu māksliniecei Indrai Sproģei nebija ilgi jāmeklē. Tas ir reizes rēķins. Un tāpēc šoruden, kad mazie skolēni sāks skolas gaitas, viņus gaida jauna grāmata un skaņu ripulītis. " Joka pēc Alfabēts" autore veido izdevumu " Māci mani, degunlāci". Un sola, ka tagad reizināšana būs tikpat vienkārša, koša un krāsaina kā alfabēta burti.
Laikā, kad politiķi mēģina uzlabot demogrāfiju, palielinot māmiņalgas, domājot jaunus atbalsta mehānismus ģimenēm un prātojot, kā ierobežot abortu skaitu, aizmirstas un nevienam nevajadzīgas jūtas ģimenes, kurās aug slimi bērni. Tāda arī ir Denisa Kudina ģimene. Lai divgaidīgais puika varētu dzīvot un augt, turpmāko gadu ik mēnesi vajadzīgi 600 lati īpašai pārtikai. Ģimenei tādu līdzekļu nav, valsts šo pārtiku neapmaksā, tāpēc atliek vien paļauties uz apkārtējo žēlastību.
Viļakas klosteris ir būvēts īsi pirms Otrā pasaules kara un darbojās vien pāris gadus, pēc tam tajā atradās gan bibliotēka, gan kinoteātris un šūšanas uzņēmums.
Pakļaujoties sabiedrības pastiprinātajai interesei, Augstākās izglītības padome tomēr jau tagad publiskojusi ekspertu slēdzienu par studiju programmu kvalitāti Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Būtu naivi uzskatīt, ka Latvijas augstākajā izglītībā viss ir rožaini, tāpēc fakts, ka daļa studiju programmu atzītas par nekvalitatīvām, nav uzskatāma par traģēdiju. Šādu secinājumu izdara Augstākās izglītības padomē.
Saeimas valdošās koalīcijas deputāti rosina padarīt stingrākas pilsonības likuma normas, kas reglamentē iespējas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā. Zviedrijā par pilsonības iegūšanas kandidāta reputāciju ņem vērā arī kaimiņu viedokli, pie mums pagaidām aprobežosies ar specdienestu atzinumu, ja cilvēks nav lojāls valstij un rada draudus.
Rūdītās keramikas tradīcija ir vairākus gadsimtus sena podniecības tehnoloģija, kuru pielietojot, māla trauki pēc apdedzināšanas tiek nevis glazēti, bet gan nogatavināti raudzētu rudzu miltu šķidrumā, kas tiem piešķir neparastu raibumainu virsmu un nokrāsu.
117 tūkstoši bezdarbnieku Latvijā un vairāk nekā 200 vakanču vienā uzņēmumā. Tik paradoksāla patlaban ir situācija Latvijas darba tirgū - sava veida apburtais loks un tagad jau valstiskā līmenī tiek meklētas iespējas, kā to pārraut. Piemēram, daudz kritizētā Labklājības ministrijas iecere par pārcelšanās pabalstiem, kas veicinātu darba tirgus mobilitāti Latvijas iekšienē. Šo ideju atzinīgi vērtē uzņēmēji, kuri tagad, lai spētu noturēt pie dzīvības savu biznesu, darbiniekus meklē aiz valsts robežām. Un kā šodien pārliecinājās kolēģe Līva Rauhvargere, trūkstošo speciālistu sarakstā ar trekniem burtiem ierakstāmas arī šuvējas.
Noiet kājām 600 kilometru, lai no jauna iemācītos cilvēcību! Tā bija divu jaunu latviešu -- Ulrikas un Dāvja - motivācija vasaras svelmē mērot Spānijas kalnus un ielejas pa garāko svētceļnieku ceļu pasaulē. 24 dienu gājiens mainījis skatu uz dzīvi.
Riebiņu ciemā izveidots pirmais bērnu rotaļu laukums, kur tagad savu brīvo laiku var pavadīt Riebiņu pati jaunākā paaudze. Projektu īstenojusi iedzīvotāju nevalstiskā organizācija "Atspulgs L". Projekta kopējais finansējums ir 5000 latu, no kuriem 4500 lati ir Eiropas Savienības līdzekļi.
25 miljoni latu, pieci gadi darba un Latvija atkal atgūs vienu no tautas svētuma simboliem -- Staburagu! Ar tik neprātīgu ideju vienus saviļņojis, bet citus nokaitinājis inženieris Jānis Jermacāns. Savulaik viņš pats strādājis pie Pļaviņu HESa būvniecības, kura dēļ Staburags tika appludināts.
Rīgas lidosta pēdējo 10 gadu laikā piedzīvojusi strauju izaugsmi, apsteidzot Viļņas un Tallinas lidostu. Taču straujais lēciens var apstāties, ja netiks paplašināti termināļi un meklēti jauni lidojumu galamērķi. Lidostas vadība sola darīt visu iespējamo, lai saglabātu vadošās pozīcijas visā Baltijā.
Paskatieties uz šo rindu - krīze Latvijā vēl nav beigusies! Tā secina Latvijas Sarkanā Krusta darbinieki, kas šodien atsāka dalīt pārtikas pakas nabadzīgajiem rīdziniekiem. Agrākie putraimi pakās aizstāti ar makaroniem, griķiem, kartupeļu biezputru, pankūku miltiem un gaļas konserviem. Tāpēc pirmie ēst gribētāji rindā stājās jau sešos no rīta.
Lubāna ezera dambji ir kritiskā stāvoklī, taču tūlītēja applūšana apkārtnes iedzīvotājiem nedraud. Atbildīgie ministri mierina - krīzes vadības padomes sēde valdībā sasaukta, lai paātrinātu naudas ieguvi no Kohēzijas fonda. Svarīgākie darbi ezera dambju stiprināšanai plānoti nākamajā pavasarī. Taču šogad budžeta grozījumos paredzēts piešķirt līdzekļus kritiskāko vietu remontam, un tās tikšot savestas kārtībā šogad.
"Mums Kārļa pietrūka vienmēr, jo viņš sevi visu atdeva hokejam. Bet tagad viņa pietrūkst tā, kā nekad! Līdz sirdssāpēm!" Tā šodien, izcilā latviešu hokejista Kārļa Skrastiņa 38-ajā dzimšanas dienā, saka viņa tuvākie cilvēki -- sieva un mamma. Kārļa Skrastiņa mūžs traģiski aprāvās pērnā gada 7-ajā septembrī, kad, avarējot lidmašīnai, bojā gāja visa viņa hokeja komanda -- Jaroslavļas "Lokomativ". Vasaru hokejista ASV mītošā ģimene pavada Latvijā un šodien tuvā draugu lokā piemin Kārļa dzimšanas dienu.
Pašās karstākajās vasaras dienās Jēkabpilī ar plašu svētku programmu atzīmēja pilsētas svētkus, kur iedzīvotājus un viesus sveica gan domes priekšsēdētājs, gan arī pašvaldību vadītāji no ārvalstīm. Svētku galvenais notikums bija gada Jēkabpilietis 2012 apbalvošana, kur titulu saņēma Rīgas Dinamo Jēkabpils fanu kluba vadītājs Andris Litaunieks par pilsonisko aktivitāti bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas organizēšanā un māksliniece, dzejniece Ruta Štelmahere par radošo ieguldījumu pilsētas kultūras dzīvē.
Zemes klēpī guldīts Artūrs Griķis - labs draugs, vecāku mīlēts un lolots dēls, paraugs citiem. Puisis, kurš ekstrēmo sporta veidu aprindās bija zināms kā viens no labākajiem BMX braucējiem Latvijā. To apliecina daudzie cilvēki, kuri pēdējās dienās izsaka līdzjūtību pāragrā un traģiskā nāvē aizgājušā Artūra tuviniekiem. Talantīgā sportista nāve sabiedrībā arī raisījusi diskusiju par to cik droši vispār ir nodarboties ar šādu sporta veidu.
Ceturtdienas rītā, neliela lietus pavadībā Ventspils pludmalē svinīgi tikai aizdedzināta Olimpiskā lāpa. No Ventspils lāpa uzsāka ceļu uz Liepāju, kur piektdienas vakarā notiks 3.-ās Latvijas vasaras olimpiādes atklāšana.
Nosacīts klusums iestājies Latvijas Krājbankas bankrota procedūrā. Pēc mēneša sāksies vairākas Krājbankai piederošu nozīmīgu īpašumu izsoles. Augusta pirmajās nedēļās plānots izsolīt automašīnas, nekustamos īpašumus, kā arī bankomātus. Tieši bankomātu neesamība sākotnēji izraisīja neērtības daudzās mazajās pilsētās un ciemos. Iepriekš tie iedzīvotājiem daudzviet nodrošināja vienīgo iespēju izņemt skaidru naudu. Izrādās - situāciju varēja pavisam vienkārši atrisināt
Šovasar vairākās Rēzeknes ielās norisinās dažādi remontdarbi, daļu no kuriem veic Rēzeknes pilsētas saimniecības pārvalde. Tā ir atbildīga par pilsētas infrastruktūru, tāpat tai ir operatīvi jāreaģē avāriju gadījumos un jāveic nepieciešamie remontdarbi.
Šobrīd Rēzeknē blakus pilskalnam paveras vērienīga ēka Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs. Šobrīd celtniecības darbos sarežģītākais aiz muguras gan ēkas ārpusē, gan iekštelpās palikuši vien apdares darbi. Ēkas būvniecība tika uzsākta pirms diviem gadiem. Šajā laikā būvniekiem objekts ir bijis kā izaicinājums viņu profesionalitātes un pacietības pārbaudei.
Salīdzinājumā ar pasaules attīstītāko valstu izglītības līmeni - Latvijas vispārējās izglītības līmenis ir vidējs. Speciālisti saka - ņemot vērā ekonomiskos rādītājus, tas nav slikti. Tomēr Latvijā pārāk maz uzmanības pievērš talantīgo skolēnu sasniegumiem. Tikmēr valdība, reaģējot uz Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu, atbildīgajai ministrijai pārmeta darba burtnīcu pārāk plašo lietojumu. Ministri uzsvēra -- tas ir liels papildu slogs vecāku makam.
Ministri šodien vienojās par lielāku atbalstu jaunajiem vecākiem. Taču, lai to saņemtu, būs jāpaciešas - jāsasniedz pensijas vecums. Valdība nolēma palielināt pensiju iemaksu vienam no vecākiem -- tam, kurš kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Tā tiks maksāta no 100 latiem, nevis no 50, kā tas ir pašlaik. Darba devēju konfederācija šo soli kritizē, uzsverot, ka sabiedrība gaida lielāku atbalstu.
Ļaužu atmiņas un dzīvesstāsti atdzīvina dokumentus arhīvos un piešķir vēsturei cilvēciskus vaibstus. Ja izdodas salikt kopā arhīva ziņas ar paša cilvēka stāstījumu, vēsturiskie notikumi var iegūt citas nianses. Daugavpils universitātes Mutvārdu vēstures centra pētnieki katru gadus dodas ekspedīcijās, lai vāktu ļaužu atmiņas par to, kā vēsturiskie notikumi ietekmējuši cilvēku dzīvi.
Daugavpils Universitātes dabas pētnieki izgriež pogas kolēģiem galvaspilsētā! Latgalē nu ir viens no modernākajiem pētījumu centriem ne tikai Latvijā, bet pat Austrumeiropā. Pēc vairāk nekā gada pārtraukuma, studentiem un zinātniekiem durvis atkal vērusi Daugavpils Universitātes mācību bāze. Ieraugot atjaunotās "Ilgas", biologiem mirdz acis!
ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones preses konferencē žurnālistiem bija ļauts uzdot tikai nedaudzus jautājumus. Privilēģijas bija jauniešu organizāciju pārstāvjiem, kuri šodien Latvijas Universitātes aulā Klintoni varēja iztaujāt veselu stundu.
Studijā ir jaunais tieslietu ministra amata kandidāts, advokāts Jānis Bordāns.
Trešā daļa Latvijas ārstu un māsu ir pensijas vecumā, tādēļ pastāv bažas, ka pēc desmit gadiem nebūs kas mūs ārstē. Tikmēr medicīnas skolas un koledžas beidz simtiem absolventu. Vai viņi pēc diploma saņemšanas ver doktorātu un slimnīcu durvis, pētīja Aija Kinca.
Iespējams, pa tiem reiz plūdīs īstas asinis, un sirds slimnieks iegūs papildu gadus savam dzīves gājumam. Latvijas zinātnieki auž... asinsvadus! Jau vairākus gadus pētnieki uzlabo asinsvadu implantus, ko sirds ķirurgi iešuj pacientiem. Zinātnieki radījuši jaunu tehnoloģiju, kas ļauj izgatavot asinsvadu protēzes lētāk, taču, lai inovāciju ieviestu, vajadzīgs investors un ražotājs. Atgādināšu, ka sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves iemesls Latvijā. Turklāt sirds kaites aizvien biežāk piemeklē gados jaunus cilvēkus.
Bet atgriežoties pie Jāņu svinībām, neskatoties uz to, ka nakts bija gana drēgna, tas neatbaidīja vairākus desmitus drosminiekus ievērot tradīcijas un Jāņu naktī doties pliko skrējienā. Šīs publiskais rituāls ik gadu notiek Kuldīgā. Un kā novēroja mans kolēģis Miroslavs Kodis, tāpat ka pagājušajā gadā, arī šogad visaktīvākie bija vīrieši.
Dziesmu konkurss «Jaunais vilnis» pats par sevi pārdzīvo krīzi, šādu uzskatu šodien intervijā LTV rīta raidījumam «Labrīt, Latvija!» pauda maestro Raimonds Pauls.
Pauls norādīja, ka desmit gadi, kopš notiek konkurss ir ilgs periods, bet organizētāji izmaiņas nevēlas, tādēļ nākotni viņš neņemas prognozēt. Tāpat Pauls pauda pārliecību, ka izpildītāju sniegums gan «Jaunajā vilnī», gan starptautiskajā dziesmu konkursā «Eirovīzija» pēdējos gados bijis vājš un aicināja domāt vai Latvijā vispār ir šādiem konkursiem atbilstoši izpildītāji.
Tiesa pilnībā noraidījusi labklājības ministres Ilzes Viņķeles prasību pret izdevniecību SIA "Mediju nams". Par fotogrāfiju publicēšanu laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" Ilze Viņķele pieprasīja 3000 latu morālo kompensāciju, kā arī 240 latu autoratlīdzību. Publicētajos attēlos redzams, kā Ilzes Viņķeles ģimene atpūšas kopā ar KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi. Ministre gatavojas spriedumu pārsūdzēt.
18. jūnija vakarā īsi pēc plkst. 22.00 Cēsīs uz Poruka ielas pārbrauktuves notika kravas vilciena lokomotīves un automašīnas BMW, kas atradās uz dzelzceļa sliedēm, sadursme. Negadījumā bojā gāja 3 jauni cilvēki, kas atradās automašīnā. Uzsākts kriminālprocess, nozīmētas ekspertīzes un policija turpina apzināt traģiskā notikuma acu lieciniekus.
Strīds par Padomju Latvijā tapušā kino zelta fonda autortiesībām vilksies vēl vismaz gadu. Valsts prasība pret Rīgas kinostudiju arī šodien tiesā uz priekšu īsti nepavirzījās, un lietu turpinās izskatīt tikai nākamgad maija beigās. Kultūras ministrija tiesā prasa atzīt, ka kinostudija prettiesiski uzdevusies par filmu īpašnieci, un tiesības rīkoties ar filmām turpmāk lūdz nodot valstij.
Viena no Latvijas gleznainākajām vietām blakus Gaiziņkalnam nonākusi Krievijas izcelsmes oligarha Jurija Šeflera īpašumā. Līdz šim zemes īpašums tautā bija pazīstams kā Ķirsona muiža, ar Lido slēpošanas kalnu un viesnīcu. Gaiziņkalna īpašums bija viens no uzņēmēja Gunāra Ķirsona sapņu projektiem, taču lielo parādu dēļ to nācās izsolīt.
Pagājis 71 gads kopš baismīgās nakts, kurā vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju piespiedu kārtā izsūtīja uz Sibīriju. Ik gadu 14. jūnijā politiski represētie tiekas, lai atminētos notikušo. Ne tāpēc, lai sevi mocītu, bet tādēļ, ka viņi tic -- no šīs pieredzes var daudz mācīties.
Kamēr Saeimā karstas diskusijas uzjundījis likums par dubultpilsonības atļaušanu Latvijas pilsoņiem, ik gadu aptuveni 300 cilvēku no Latvijas pilsonības atsakās paši. Visbiežāk viņi kļūst par Krievijas, Zviedrijas, Vācijas un Lielbritānijas pasu turētājiem. Jo tur viņi atraduši darbu un dzīvesdraugu un ar savu dzimteni oficiālās attiecībās vairs nevēlas būt.
Darba attiecību pārtraukšana ar Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieci Elīnu Egli notikusi pēc padomnieces pašas vēlēšanās, žurnālistiem šodien skaidroja Valsts prezidents Andris Bērziņš.