Kopīgas Krievijas un NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas izveide būtu optimālais problēmas risinājums, ceturtdien paziņoja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Patruševs.
"Optimāls risinājums būtu kopīgi izstrādāt tādu Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas arhitektūras koncepciju, kas nostiprinātu drošību visās kontinenta valstīs bez izņēmuma, būtu atbilstoša visiem iespējamajiem draudiem un nekaitētu stratēģiskajai drošībai," viņš teica, uzstājoties Maskavā starptautiskā konferencē par pretraķešu aizsardzību.
Patruševs pauda viedokli, ka kopīgas sistēmas izveide ir iespējama, ja vien būs politiskā griba šo projektu īstenot.
"Ekspertu aplēses liecina, ka kopīga pretraķešu aizsardzības sistēma būtu efektīvāka par jebkuru citu sadarbības projektu, kā arī pušu izdevumi būtu mazāki," skaidroja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētājs.
Viņš norādīja, ka Krievijas puse ne reizi vien ir piedāvājusi NATO dažādas shēmas, kas balstītas un vienlīdzīgu un abpusēji izdevīgas sadarbības veidošanu, piebilstot, ka tādas shēmas paredz arī Krievijas radaru iegūtās informācijas izmantošanu un nepieciešamības gadījumā izmantot Krievijas pretraķešu aizsardzības ugunsjaudu iedarbināšanu.
"Interese par mūsu ierosinājumiem tā arī neparādījās," atzina Patruševs.
Krievijas un NATO samitā, ko ierosināts rīkot pēc alianses augstākā līmeņa tikšanās maijā Čikāgā, plānots runāt par pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.
NATO plānotās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas nolūks ir nodrošināt aizsardzību pret raķešu uzbrukumiem no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna.
Maskava vēlas, lai NATO paraksta juridiski saistošu dokumentu, kurā būtu apstiprināts, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nav vērsta pret Krieviju, bet Ziemeļatlantijas alianse apgalvo, ka to ir apstiprinājusi jau pietiekami daudzos paziņojumos.
Ir paredzēts, ka NATO pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā pilnībā sāks darboties 2018.gadā. Tās komandcentrs atradīsies ASV aviobāzē Ramšteinā, Vācijā, un sāks darboties pēc NATO samita, kas maijā notiks Čikāgā.
NATO jau pagājušajā gadā paziņoja, ka Spānijā bāzēsies ASV kuģi ar pārtvērējraķetēm, bet agrīnā brīdinājuma radars atradīsies Turcijā. Uz zemes bāzētās pārtvērējraķetes tiks izvietotas Rumānijā līdz 2015.gadam un Polijā līdz 2018.gadam.