Kinoteātrī citu cilvēku klātbūtnē nošauts skatītājs. Drauga nogalināta jauniete. Mātes nobeigti bērni, bet dzīva atstātā meitenīte – sakropļota. Jauna puiša nogalētas 13 pensionāres. Tēva nožņaugti puisēni un viņu māte. Jaunieša bērnudārzā nodurtas trīs meitenītes un audzinātāja. Puiša nodurta nejauša garāmgājēja.
Šķiet, ka ar veselo saprātu apveltīts cilvēks neko tādu nespētu izdarīt. Tomēr šie cilvēki ir dzīvojuši sabiedrībā, mācījušies skolā, viņiem bijuši draugi, vecāki, kolēģi. Droši vien gan nogalināto tuviniekus, gan slepkavas vecākus urda ļoti mokošs un sāpīgs jautājums: kāpēc šis cilvēks tā darīja? Lai to saprastu, nepietiek tikai sodīt, piespriest mūža ieslodzījumu un uzskatīt, ka problēma atrisināta. Sabiedrībā jāmaina uzskats, ka vardarbība ir privāta lieta un ka dīvains, nesaprasts bērns gan jau kaut kā izaugs un kļūs par normālu cilvēku.
Elīnas vecāki aicina palīdzēt
Nesen nogalinātās Elīnas vecāki Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš un bioloģe Aija Pupiņa – sociālās saziņas vietnēs publicējuši aicinājumu sniegt informāciju par Jāni Gaigalu, kurš vainojams jaunās meitenes slepkavībā – vai puisis ir bijis vardarbīgs pret citām bijušajām draudzenēm, apzadzis viņas, vai kāda no viņa eksdraudzenēm pēkšņi ir pazudusi un vairs nav redzēta. «Jā, mēs to gribam noskaidrot. Mēģinām saprast motīvu, kāpēc nogalināja mūsu nabaga meitu. Pagaidām nevaru stāstīt detaļas,» Neatkarīgajai saka M. Pupiņš.
Elīnas tētis skumji konstatē, ka jaunietes ļoti bieži cieš no vardarbības, bet ne visas ziņo policijai. «Diemžēl šis temats ir aktuāls – jaunām meitenēm, kas vēlas mīlestību, vēlas ģimeni, mīlestība aizmiglo acis, viņas nespēj domāt racionāli,» viņš noteic.
Uzmanību: emociju trūkums!
Pētot cilvēku psiholoģiskos tipus, konsultants socionikā Elvis Krumholcs īsumā raksturo katram cilvēkam kopš dzimšanas piemītošās spējas: racionalitāte liek reaģēt uz ķermeņa impulsiem – redzu un uzreiz daru; emocijas ļauj izrauties no realitātes; vēlmes motivē rīkoties, sasniegt, mainīties; intelekts palīdz apsvērt, kritiski izvērtēt un pieņemt objektīvus lēmumus, neļauties kurai katrai sajūtai. «Šie četri komponenti parādās katra cilvēka raksturā, bet dažādās proporcijās. Tāpēc esam tik dažādi. Faktiski izglītības uzdevums kopā ar vecākiem būtu salikt šo dzīves bildi līdzvērtīgās daļās, lai bērns izaudzis atrod īsto profesiju, zina savus talantus un spējas un prot iekļauties sabiedrībā. Šobrīd izglītības sistēma strādā tā, ka divi no minētajiem komponentiem cilvēkam ir daudzmaz noslīpēti, bet atlikušie divi ir primitīvā līmenī un rada riskus, kaut arī varam jau no mazām dienām prognozēt, kas bērnam jāattīsta, lai viņš izaugtu pilnvērtīgs,» uzskata E. Krumholcs.
Ja personas, kurām nepiemīt emocionalitāte, būtu harmoniski attīstītas kopš bērnības, no tām sanāktu izcili ekonomisti, brokeri, ārsti, meistari, kas gatavo augstas precizitātes instrumentus, nevis sērijveida slepkavas un vardarbji. Šādiem cilvēkiem ir grūti izprast citu cilvēku emocionālās vajadzības. Viņi var paiet garām raudošam bērnam, neizsaukt ārstu sasirgušajai mammai, un sirdsapziņa tādu ledus gabalu nemocīs.
Lai atceramies Gulbenes slepkavu Aleksandru Korjakovu, kurš atzinis, ka neizjūtot žēlumu par trim bērnudārzā noslepkavotajām meitenītēm un audzinātāju, ka viņam bijis patīkami sagādāt ciešanas bērniem un viņu tuviniekiem, ka nožēlojot vienīgi sev sagādātās nepatikšanas. Turklāt puisis to stāstījis bez emocijām. Līdzīgi tiesas zālē uzvedies arī norvēģu ekstrēmists Anderss BēringsBreivīks un gan jau hronikās no tiesu zālēm atradīsim ļoti daudzus līdzīgus aprakstus.
Emocionāli apdalītam cilvēkam nav tieksme pēc augstākām vērtībām un ideāliem, tāpēc viņam trūkst arī augstākās motivācijas – būt žēlsirdīgam.
Saprot vai nesaprot?
Jauno psiholoģiju centra direktore Dace Rolava, iespējams, daudzos izraisīs sašutumu ar paziņojumu, ka mēs visi esam potenciāli slepkavas. Jāpiebilst ne visi par tādiem kļūstam. Būtiska nozīme ir audzināšanai ģimenē un skolā, arī cilvēkam piemītošais intelekts, kas ļauj salīdzināt un domāt abstrakti.
D. Rolava skaidro, ka ir introverti cilvēki, kuri risina dialogu ar sevi, bet ļoti maz pastāsta citiem. Viņi ir depresīvi, lielu pārdzīvojumu gadījumos mēģina izdarīt pašnāvību. Ilgu laiku krāj kritisko masu sevī, kamēr tā izlaužas uz āru. Ja šādi cilvēki izlemj atriebties, tad dara to vidē, kur visvairāk cietuši.
Tiesu psihiatre Anita Apsīte uzsver, ka par nepieskaitāmiem atzīstami tikai tie cilvēki, kuriem ir smagi psihiski traucējumi un kuri slimības iespaidā nespēj izvērtēt savu rīcību. Aizbildināšanās ar nespēju izjust žēlumu psihiatres acīs nav attaisnojums: «Intelekts taču šādiem cilvēkiem ir. Viņi zina, ka likuma izpratnē rīkojas sodāmi. Tātad ir atbildīgi par savu rīcību. Cilvēkam ir izvēle. Vai tad pasūtījuma slepkava nesaprot, ko dara? Saprot!»
Cilvēki nereti mēdz savu bērnības negatīvo pieredzi izmantot kā vairogu. Daktere Apsīte vēlreiz uzsver, ka tas nav arguments. «No mana viedokļa vērtējot, nevar teikt, ka visi bērnībā vardarbību piedzīvojušie pieauguši rīkosies tāpat. Teorētiski tāds varētu būt Mauglis, kas neko nav redzējis, izņemot džungļus. Mūsu sabiedrībā es nevaru iedomāties, ka cilvēkbērns būtu audzis mucā. Ja viņam ir bijusi iespēja salīdzināt, tad viņš var izvēlēties arī citu uzvedības modeli.»
Noziedznieka portrets
Jau 19. gadsimtā itāļu psihiatrs Čezare Lombrozo radīja koncepciju par kriminālo cilvēka tipu, ko noteica pēc fiziskajām īpašībām – gariem, plecīgiem un spēcīgiem vīriešiem esot tieksme izdarīt vardarbīgus noziegumus. Socionikas novirziens psihosofija, ar ko nodarbojas E. Krumholcs, pēc ārējām pazīmēm ļauj konstatēt, kas apvieno jau zināmos slepkavas un citus nežēlīgus noziegumus pastrādājušos. Tas nenozīmē, ka seja tiek izmērīta ar milimetra precizitāti, bet kopējas pazīmes pastāv: īpašs zoda liekums un uzacis, salīdzinoši zems kakls, apaļa galvas forma, gaļīga, emocionāli auksta seja. Slepkavnieciskām un vardarbīgām sievietēm sejas forma nav izteikti sievišķīga. Šī gan nav absolūtā patiesība, tāpēc būtu nepieļaujami kādu ievietot potenciālā slepkavas plauktiņā tikai pēc ārējām pazīmēm.
Ko darīt?
Diez vai lielākā daļa cilvēku iepazīstoties metīsies noskaidrot otrās pusītes pagātni un noslieces. Tomēr vecāki vai skolu psihologi gan var pievērst uzmanību, ja viņiem šķiet, ka mazais cilvēks ir pārlieku noslēgts, skolā vai dārziņā ir vardarbīgs pret citiem.
«Ja redz, ka bērnam attiecības kolektīvā neveidojas, viņš ir emocionāli noslēgts, ir jārunā ar psihologu. Ir speciāli vingrinājumi, kā var iemācīties izpaust emocijas un saprast otra cilvēka emocijas. Arī noziedzniekiem cietumos to var iemācīt ar terapijas palīdzību. Kamēr to nedarīs, viņu uzvedība būtiski, radikāli nemainīsies,» ierosina E. Krumholcs.
***
Psiholoģiskais tips
Bieži slepkavības izdara introverti, depresīvi noskaņoti cilvēki, kuri risina iekšējo dialogu ar sevi, bet reti to verbalizē. Viņi ir agrā bērnībā cietuši psiholoģisku, fizisku un arī seksuālu vardarbību no ģimenes locekļiem, bērnudārzā, skolā. Ir nosliece uz suicidālu rīcību, īpaši pēc lieliem pārdzīvojumiem. Var gūt baudu no vardarbības.
Viņiem trūkst empātijas, augstāko emociju – līdzjūtības, žēlsirdības. Viņi ir kā vientuļie vilki – viņus neviens nemīl, un viņi nevienu nemīl. Augstāko emociju trūkums ir emocionāls traucējums, bet intelekts šiem cilvēkiem piemīt. Tātad viņi spēj izvērtēt savas rīcības sekas un apzinās, ka likumi jāievēro, bet par pārkāpumiem būs sods. Nereti atriebjas tur, kur piedzīvots visvairāk vardarbības, piemēram, skolā, bērnudārzā. To darot, viņi apzinās, ka saņems bargu sodu – mūža ieslodzījumu.
Sabiedrība un ģimene
Liela nozīme ir audzināšanai un situācijai ģimenē. Šādiem cilvēkiem nepieciešama vispusīga attīstība. Ja bērnam neveidojas attiecības kolektīvā, viņš ir emocionāli noslēgts, nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem un ģimenē, jākonsultējas ar psihologu.
Ir speciāli vingrinājumi, kā iemācīties izpaust emocijas, saprast otra cilvēka emocijas.
Iespējams, skolā nepieciešamas saskarsmes stundas, lai bērnus attīstītu harmoniski. Tas ir sabiedrības uzdevums – saprast, kāpēc cilvēki mēdz būt arī tādi, un kā viņiem (un vienlaikus sabiedrībai kopumā) palīdzēt.
Ja šādu cilvēku psiholoģiskās īpatnības pareizi attīstītu, viņi varētu kļūt par izciliem ekonomistiem, brokeriem, ķirurgiem, izciliem meistariem, arī miljonāriem.
Ārējās pazīmes
Socionikas un psihosofijas speciālisti uzskata, ka vardarbīgus cilvēkus, sērijveida slepkavas u.tml. vieno konkrētas ārējās pazīmes, piemēram, salīdzinoši zems kakls, apaļa galvas forma, konkrēts uzacu veidošanās virziens, zods viegli izvirzīts uz āru, auksts skatiens, emociju trūkums sejā.