Divas trešdaļas Ziemeļkorejas iedzīvotāju hroniski cieš no pārtikas trūkuma, viens no trim bērniem atpaliek augšanā, tomēr nav pazīmju, kas liecinātu, ka tiek īstenotas reformas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, otrdien brīdināja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO).
Apmēram 16 miljoni cilvēku jeb divas trešdaļas Ziemeļkorejas iedzīvotāju ir atkarīgi no valsts piešķirto ēdiena devu sistēmas un cieš no dažāda līmeņa pārtikas trūkuma, teikts ziņojumā, ko otrdien publiskoja sešas ANO aģentūras, kas darbojas Ziemeļkorejā.
Viens no trim bērniem vecumā līdz pieciem gadiem ir pārāk mazs savam vecumam, jo nesaņem pietiekamu pārtiku, uzsvērts ziņojumā, kas sagatavots, lai lūgtu papildu finansējumu pārtikas programmai.
ANO eksperti norāda, ka situācija ir labāka nekā pērn, tomēr dažās valsts daļās bērnu bads ir kritisks.
Pērn valdības noteiktā pārtikas deva cilvēkam ir 250 gramu dienā, un Phenjana lūdz palīdzību pārtikas piegādēm. ANO eksperti paskaidro, ka situācija pārtikas jomā Ziemeļkorejā šogad ir uzlabojusies, tomēr lauksaimniecības attīstība valstī joprojām ir trausla, ko īpaši negatīvi ietekmē laikapstākļi, kā arī slikta pārvaldība.
Lai gan oficiālu datu nav, tiek uzskatīts, ka simtiem tūkstoši cilvēku Ziemeļkorejā ir miruši no bada.
ASV apturēja pārtikas palīdzības programmu, kas paredzēja 240 tonnu pārtikas piegādi Ziemeļkorejai, kad tā 13.aprīlī palaida tāla rādiusa darbības raķeti, kurai bija jānogādā kosmosā satelīts, un šī palaišana bija iecerēta par godu komunistiskās valsts dibinātāja Kima Ilsunga (Irsena) 100.dzimšanas dienai. Tomēr raķete sadalījās vairākās daļās un iekrita Dzeltenajā jūrā Dienvidkorejas piekrastē. ASV un vairākas Āzijas valstis nosodīja šo raķetes startu kā reģiona drošību apdraudošu provokatīvu rīcību.
ANO institūcijas norādīja arī uz Ziemeļkorejas veselības aprūpes sistēmas trūkumiem, ko pastiprina biežie elektrības piegādes pārrāvumi un tas, ka tiek nodrošināti tikai mazāk kā 30% nepieciešamāko medikamentu.
Piecu gadu vecumu nesasniegušu bērnu vidū izplatīta ir diareja, ko izraisa nepietiekama pieeja tīram ūdenim un slikti sanitārie apstākļi.
Ziņojumā norādīts, ka strukturāli pārtikas trūkumu var risināt tikai un vienīgi Ziemeļkorejas valdība, tomēr dzīvības palīdz glābt arī humānās palīdzības programmas. ANO aģentūrām darbībai Ziemeļkorejā šogad esot nepieciešami 198 miljoni ASV dolāru (111 miljoni latu), bet līdz maijam piešķirti mazāk nekā 40% no šīs summas.
Lai gan valdība pērn janvārī oficiāli lūdza palīdzību pārtikas problēmu risināšanai, daudzviet humānās palīdzības sniedzējiem ir liegta pieeja, kā arī pagaidām nekas neliecina, ka Ziemeļkorejas valdība veic strukturālas reformas, lai uzlabotu situāciju.