Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministriem piektdien sanāksmē Luksemburgā neizdevās panākt vienošanos par ES mēroga finanšu transakciju nodokļa ieviešanu, taču šāds nodoklis varētu tikt ieviests daļā ES valstu.
ES prezidējošās valsts Dānijas finanšu ministre Margrēte Vestagere, kas bija sanāksmes priekšsēdētāja, secināja, ka priekšlikumam par finanšu transakciju nodokli "nav nepieciešamā vienbalsīgā atbalsta".
Tomēr Vestagere sacīja, ka "vērā ņemams skaits valstu" ir paudušas interesi ieviest finanšu transakciju nodokli saskaņā ar ciešākas sadarbības procedūru. Šādu procedūru likumdošanas harmonizēšanai var izmantot daļa ES valstu, taču jāpiedalās ir vismaz deviņām valstīm.
Atbalstu šādas procedūras izmantošanai ir paudušas Austrija, Beļģija, Portugāle un Slovēnija, savukārt Grieķija, Igaunija, Slovākija un Spānija ir paziņojušas, ka ir atvērtas šādai idejai.
Pret šādu nodokli stingri iestājās Lielbritānija un Zviedrija, uzsverot, ka tas izraisīšot kapitāla bēgšanu un mazināšot ekonomikas izaugsmi.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pērn rudenī paziņoja, ka ES ir jāievieš kopējs finanšu transakciju nodoklis, lai panāktu, ka finanšu nozarē strādājošās kompānijas dod savu ieguldījumu sabiedrības labā. Ja finanšu transakciju nodoklis tiktu ieviests, tas varētu ES kopējā budžetā ik gadu ienest līdz pat 57 miljardiem eiro (40 miljardiem latu), kas savukārt dotu iespēju samazināt dalībvalstu iemaksas bloka budžetā.
Bija paredzēts, ka nodokli iekasēs par visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem starp finanšu iestādēm, ja vismaz viena no darījuma pusēm atrodas ES. Akciju un obligāciju tirdzniecībai tiks uzlikta nodokļa likme 0,1%, bet atvasinājumu līgumiem – 0,01%, liecina EK pārstāvniecības Latvijā sniegtā informācija.
Nodokļa ieviešana būtu daļa no ES finanšu nozares reformas, kuras mērķis ir pasargāt ES valstu nodokļu maksātājus, un viņiem nevajadzētu par savu naudu atkal glābt grūtībās nonākušas bankas, ja izceltos jauna finanšu krīze.