Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs: Valoda nevar būt par iemeslu kādam kaut ko atteikt 3

Viens no referentiem, kuri uzstājās topošo un esošo politiķu, žurnālistu un sabiedrisko darbinieku priekšā, bija Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs, kurš Baltijas valstu un Krievijas attiecības raksturoja kā „neoptimālo normālumu”. Pēc viņa uzstāšanās portāla Gorod.lv korespondents apsprieda ar V.Makarovu dažus Latgalei aktuālus jautājumus.

No ierēdņa stāstītā kļuva skaidrs, ka Latvijas un Krievijas attiecībās, kuras nevar nosaukt par sliktām, tomēr kaut kas nav īsti labi. Daudzi jautājumi tiek risināti mierīgā normālā tempā, taču sakarā ar dažiem jautājumiem valstis nevar atrast kompromisu, tas attiecas arī uz domstarpībām attiecībā uz vēsturiskajiem jautājumiem.

V.Makarovs atzīmēja, ka neatkarībā no politiskajiem procesiem valstu ekonomiskās attiecības attīstās pozitīvi. Taču, neskatoties uz to, Latvijā darbojas izveidotā vēsturnieku komisija, kas risina vēsturisko notikumu interpretāciju jautājumus.

Kopumā Krievijas un Latvijas attiecību vēsture ir panākumu vēsture, uzskata parlamentārais sekretārs. Jo labāka ir savstarpējo attiecību gaisotne, jo vairāk ir iespēju, ka valstis uzlabos šīs attiecības. Politiķis ir pārliecināts, ka šajā sakarā ir nepieciešams risināt ikdienišķus jautājumus, ratificēt dažus līgumus ekonomikas jomā, kā arī nonākt pie kopīgā viedokļa attiecībā uz vēsturiskajiem jautājumiem.

Kā zināms, Latvijas un Krievijas strīdīgo jautājumu vidū ir Latvijā esošais nepilsoņu institūts, kā arī ar krievu valodas lietošanu saistītie jautājumi. Komentējot minētās tēmas, V.Makarovs lika saprast, ka referendums par to, lai krievu valodai tiktu piešķirts valsts valodas statuss, pierādīja, ka idejai atzīt krievu valodu par otro valsts valodu nav perspektīvu.

Sarunā ar portāla Gorod.lv korespondentu politiķis atzīmēja, ka valsts valoda ir valoda ar īpašu statusu valstī, tajā tiek kārtota lietvedība, tā ir jāpārzina visiem valsts iedzīvotājiem. Tas, ka krievu valoda nav Latvijas valsts valoda, neizslēdz iespēju, piemēram, iegūt izglītību krievu valodā. Kā arī V.Makarovs paziņoja, ka nebūtu nekas slikts, ja vietējās pašvaldības darbotos tādā veidā, lai krievvalodīgais cilvēks varētu saņemt informāciju dzimtajā valodā.

Attiecībā uz krievu valodas noteikto statusu, kuru tai varētu piešķirt, piemēram, Latgalē, kur dzīvo daudz krievvalodīgo, V.Makarovs nevēlējās sniegt kādus noteiktus padomus, bet aicināja risināt praktiskākus jautājumus, ņemot vērā krievvalodīgo cilvēku intereses.

Kā viens no variantiem, kādā veidā iespējams risināt krievu valodas un valsts valodas lietošanas problēmas, ir bezmaksas latviešu valodas kursi, kurus nolēmusi organizēt Daugavpils pašvaldība. Šo iniciatīvu V.Makarovs novērtēja ļoti pozitīvi, atzīmējot, ka ir jāturpina palīdzēt krievvalodīgajiem apgūt latviešu valodu. „Valoda nevar būt par iemeslu kādam kaut ko atteikt”, - teica V.Makarovs.