Jūnija beigās darbu uzsāka jauna starpministriju darba grupa par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformu. Jaunā nodokļu reforma nenozīmēs automātisku NĪN likmes paaugstināšanu. Mūsu uzdevums ir sabiedrībai piedāvāt tādu nodokļu modeli, kurā tiks ņemti vērā patiesie nodokļu maksātāja ienākumi, kā arī tiks nodrošināta nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz nekustamo īpašumu. Ja NĪN reformu izdosies īstenot no 2014.gada 1.janvāra, tad jau 2015.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) būs iespējams samazināt līdz 16%.
Kāpēc ir nepieciešama NĪN reforma?
Pašlaik Latvijas nodokļu sistēma ir neefektīva un netaisnīga. Viens no galvenajiem iemesliem ir pārāk lielais darbaspēka nodokļu slogs, kas veicina "aplokšņu algas" un kropļo konkurenci starp godprātīgiem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem. Tā saucamais "tax wedge" Latvijā (starpība starp darbinieka izmaksām darba devējam un darba ņēmēja neto alga pēc visu nodokļu nomaksas) ir divas reizes lielāks nekā, piemēram, Īrijā.
Šī sistēma arī nav taisnīga, jo nodokļu slogs pārsvarā gulstas uz trūcīgajiem iedzīvotājiem. Savukārt turīgie iedzīvotāji savus nodokļus "noformē" kā uzņēmumu īpašnieki, šādi nodokļos maksājot tikai niecīgu daļu no saviem ienākumiem, kas viņiem ļauj pienācīgi ietaupīt. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) ir 15% (izmantojot laba grāmatveža pakalpojumus pat tuvu nullei), bet IIN - 25%.
Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un sociālo taisnīgumu, nodokļu slogu nepieciešams pārlikt no darbaspēka uz nekustamajiem īpašumiem. Par šo jautājumu esmu diskutējis vairāku gadu garumā, un šis mērķis atspoguļots arī Reformu partijas priekšvēlēšanu programmā. Pirmais solis jau tika sperts, kad Saeima šī gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz IIN sākot no nākamā gada 1.janvāra trīs gados pakāpeniski samazināt par 5 procentpunktiem. Lai sasniegtu tālāko IIN samazināšanu vēl par aptuveni 4 procentpunktiem, jāpievēršas NĪN reformai, kuras realizēšanas rezultātā kopējais IIN nodokļa samazinājums trīs gadu laikā sasniegs 9 procentpunktus, tas ir, tiks samazināts līdz 16%.
Neparastais nodokļu slogs
Pēc būtības NĪN pilda divas funkcijas. Pirmkārt, tas efektīvi aizvieto IIN, jo ienākumus no algām un darījuma prēmijām ir samērā viegli noslēpt, tai skaitā, aplokšņu algas. Savukārt ienākumus no darījumiem ar nekustamo īpašumu noslēpt ir sarežģītāk, kas apgrūtina iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas. Nekāda radoša grāmatvedība šajā situācijā nespēs līdzēt. Otrkārt, NĪN ir vērsts uz sabiedrības turīgāko iedzīvotāju slāni, kuram parasti ir salīdzinoši vērtīgāki nekustamie īpašumi.
Tomēr attiecībā uz NĪN ir arī savas būtiskas nianses, kas jāņem vērā, plānojot turpmāk šā nodokļa lomas palielināšanu. Aplūkosim divas no tām.
Atbilstība tirgus vērtībām
Jāpiekrīt, ka tie, kas pelna vairāk, arī maksā nedaudz lielākus nodokļus - proporcionāli saviem ienākumiem. No tā izriet, ka cilvēkiem ar vērtīgākiem īpašumiem jāmaksā lielāki nodokļi. Diez vai ir godīgi, ja greznas villas īpašnieks maksā mazāku NĪN nekā sērijveida dzīvokļa īpašnieks. Diemžēl šādas un līdzīgas situācijas pašlaik Latvijā nav retums. Kadastrālā vērtība, no kuras nodoklis tiek aprēķināts, bieži vien krietni atšķiras no reālās tirgus cenas, tāpēc vienas apkārtnes identisku māju iemītnieki var maksāt ievērojami atšķirīgus nodokļus.
Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību datu bāzes sakārtošana būs grūts uzdevums - vajadzēs uzlabot metodoloģiju un pieejamo datu kvalitāti, kā arī veikt regulāras korekcijas. Tomēr bez šī reformas posma neizdosies iegūt sabiedrības uzticību NĪN sistēmai.
Burmales problēma
Lai izprastu otro ar NĪN saistīto problēmu, aplūkosim divus hipotētiskus pensionārus, kuriem ir līdzīga pensija un mājokļi, un līdz ar to arī vienādi aprēķināti NĪN. Viens dzīvo Latbalē, bet otrais - Burmalē. Pēkšņi oligarhi no kaimiņvalsts Brevijas sāk masveidā pirkt mājas Burmalē. Tā kā mājokļu skaits Burmalē ir ierobežots, tad tas, protams, vairākkārt paceļ nekustamo īpašumu cenas Burmalē. Pie labi funkcionējošas NĪN kadastrālās vērtību noteikšanas sistēmas tas arī palielinās Burmalē dzīvojošā pensionāra NĪN.
Vai tas ir taisnīgi? No vienas puses šķietami nav taisnīgi, ka Burmales pensionārs maksās lielākus nodokļus nekā pensionārs Latbalē, jo viņu ienākumi (pensijas) paliek nemainīgā lielumā. No otras puses, Burmalē dzīvojošais pensionārs pēkšņi ir kļuvis bagātāks. Viņam ir iespēja pārdot savu māju un par saņemto naudu nopirkt vairākus mājokļus Latbalē. Turklāt šīs aktīvu vērtības pieaugums nav bijis gluži nopelnīts - Brevijas oligarhu ierašanās diez vai ir bijusi saistīta ar Burmales pensionāra mūža darbu. Tādēļ būtu loģiski, ja Burmales pensionārs tomēr samaksātu lielākus nodokļus, salīdzinot ar Latbalē dzīvojošo pensionāru.
Cits jautājums ir par to vai viņam nodoklis jāmaksā uzreiz? Problēma var rasties, ja pensionārs tomēr gribēs palikt Burmalē, bet viņš nespēs samaksāt krietni augstāko NĪN no saviem ienākumiem. Iespējams, ka šajā situācijā taisnīgāk būtu noteikt garāku pārejas periodu - uz vairākiem gadiem vai pat līdz brīdim, kad pensionāra īpašums mainīs savu īpašnieku vai tiks mantots.
Skaidrs, ka šis hipotētiskais stāsts atspoguļo dažu Latvijas pilsētu un rajonu problēmu, kur samērā īsā laika periodā noticis straujš cenu pieaugums. Tam spilgtākie piemēri ir Jūrmala un Rīgas pilsētas Mežaparka rajons. Šādiem gadījumiem jāparedz īpaši nosacījumi.
Ieguvēji un zaudētāji
Reformas mērķis ir nodokļa sloga pārnešana no darbaspēka uz nekustamo īpašumu, kas būtiski uzlabos uzņēmējdarbības konkurētspēju un palielinās Latvijas pievilcību ārvalstu investoriem. Kopējam fiskālam efektam uz valsts budžetu no IIN samazināšanas un NĪN palielināšanas vajadzētu būt tuvu nullei. Tas nozīmē, ka vidējam statistiskajam Latvijas iedzīvotājam nevajadzētu sajust izmaiņas savā budžetā - viņa NĪN palielināsies proporcionāli viņa neto algas pieaugumam.
Turklāt reformas mērķis ir ievērot neitralitātes principu, proti, NĪN palielināšanai nevajadzētu skart tās iedzīvotāju grupas, kuras neiegūs no IIN samazināšanas. Tas nozīmē, piemēram, ka reforma neskars arī tos zemes īpašniekus, kuru nekustamais īpašums tiek izmantots uzņēmējdarbībā.
Tomēr reformas rezultātā būs gan zaudētāji, gan ieguvēji. Nekustamo īpašumu nav iespējams noslēpt, no NĪN maksāšanas nav arī iespējams izvairīties. Tāpēc vislielākie reformas zaudētāji būs tie, kas izvairās no darbaspēka nodokļu maksāšanas - "aplokšņu algu" saņēmēji un iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, tai skaitā, arī uzņēmēji. Šī iedzīvotāju grupa nodokļos maksās lielāku, taisnīgāku daļu no saviem reālajiem ienākumiem.
No tā izriet, ka vislielākie ieguvēji no reformas būs iedzīvotāji ar vidējiem un zemiem ienākumiem - kopējais nodokļu slogs viņiem samazināsies. Starp ieguvējiem būs arī ģimenes ar bērniem - jaunais modelis paredz iespēju saņemt atvieglojumus, jo tiks ieviests neapliekamais minimums par katru bērnu.