Gaidāmie Ventspils svētki ir kļuvuši par nozīmīgu atskaites punktu pilsētas dzīvē. Pie ventiņiem sabrauc radi un draugi no visas Latvijas, lai kopā svinētu. Šie ir ģimenes un draugu svētki.
Pie izdevības tiek arī novērtēts, kas pilsētā no jauna paveikts. Kas darbā palīdzējis un kas traucējis? Par to saruna ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
– Dienu pēc tam, kad ministrs Sprūdžs un viņa jaunais pārstāvis Ventspils brīvostas valdē paziņoja, ka te ir problēmas ar caurskatāmību un investoru piesaisti, parādījās Financial Times pētījums, kas Ventspili novērtēja kā otro labāko ostas zonu pasaulē.
– Tas, ka Ventspils brīvosta atzīta par otru labāko ostas zonu pasaulē, ir izcils ostas pārvaldības darbības rezultāts. Bet ministra Sprūdža teiktais norāda tikai uz viņa ārkārtīgo nekompetenci un politisko populismu. Viņš ne reizi nav bijis Ventspils ostā, varbūt labākajā gadījumā pastaigājies pa promenādi.
Jāsaprot, ka Zatlera partijas mērķis ir diskreditēt Latvijas tranzīta biznesu kā tādu un nodarīt maksimālu kaitējumu. Viņi politikā ienāca ar uzstādījumu – privatizēt brīvostas un brīvās ekonomiskās zonas. Visas Latvijas ostas! Tikai ļoti negatīva sabiedrības reakcija šo vēlmi piebremzēja. Bet pircēji jau bija sarunāti. Lai ostas varētu lēti nopirkt, tās jādiskreditē, lai maksimāli samazinātu kravu apgrozību.
– Kas tie pircēji bija?
– Tie bija amerikāņi. Tāpēc jau ASV vēstniecība un Amerikas Tirdzniecības palāta tik patētiski runāja par problēmām Latvijas ostās un visādas citas muļķības. Man liekas, attiecībā uz caurskatāmību tie cilvēki jauc ostu pārvaldi ar sieviešu naktskrekliem.
– Šobrīd respektabls pētījums apliecina, ka problēmu nav.
– Lai Sprūdžs pats paveic ko tādu Latvijā, kas starptautiski būtu novērtēts kā otrs labākais pasaulē. Arī citos šā pētījuma rādītājos Ventspils brīvosta ir pirmajā desmitā, kurā iekļautas tikai dažas Eiropas ostas. Jāatgādina, ka pēdējos 20 gados Ventspils brīvostā ir izveidoti 22 jauni rūpniecības uzņēmumi, pieci jauni termināļi – tie ir ļoti labi rādītāji.
– Atjaunotais Ventas tilts pagaidām tiek pacelts reizi nedēļā, lai neierūsētu. Kad plānots to celt, lai palaistu kuģus uz jauniem termināļiem?
– Šad tad jau kāds kuģis ieiet. Kaut vai velkonis, kura mastu augstums ir augstāks. Bet šobrīd Ventas kreisajā krastā starp tiltiem sāk būvēt jauno sauskravu termināli, kas pamatā operēs ar kokmateriāliem. 2014. gadā tam vajadzētu sākt strādāt.
– Pirms pāris gadiem runājām intervijā, ka Ventspilij vajadzētu kļūt par Ziemeļkurzemes ekonomikas vilcēju. Tas plāns virzās uz priekšu?
– Pilsētas industrializācijas politiku īstenojam jau 12 gadu. Lai arī valsts šajā procesā tikpat kā nepiedalās, rezultāti ir ļoti labi. Rūpnieciskās ražošanas apjoms pieaudzis divdesmit reižu! 2000. gadā rūpniecībā strādāja 7% no visiem nodarbinātajiem. 2011. gadā – 15%. Turklāt jaunajās ražotnēs strādājošo skaits, kuri nav ventspilnieki, veido ceturto daļu. Tātad mēs dodam darbu arī reģiona iedzīvotājiem.
Šobrīd ražotnes, kas te strādā jau gadus četrus piecus, paplašinās, piesaistot komplektējošo izstrādājumu ražotājus, kas arī izvietojas Ventspilī vai citviet Kurzemē. Viņi uz šejieni pārceļas no Rietumiem.
– Kā Bucher Schörling?
– Jā – arī kā Bucher. Tas, protams, dod lielu tautsaimniecisko efektu visai Kurzemei. Pēc četriem pieciem gadiem – ietekmēs vēl plašākā mērogā.
– Kas notiek ar bezdarbu?
– Pagājušajā gadā mums bija otrs labākais bezdarba rādītājs aiz Rīgas. Arī šobrīd bezdarbs samazinās. Taču jautājums par bezdarbu ir duāls. Ja jaunajās ražotnēs katrs ceturtais strādājošais nav ventspilnieks, tas nozīmē, ka šis darbaspēks pēc kvalifikācijas darba devējiem šķiet pievilcīgāks. Nevis tas, kurš ir vietējais bezdarbnieks. Tas nozīmē, ka iebraucēji izkonkurē vietējos iedzīvotājus. Protams, mēs vēlamies sasniegt bezdarba rādītāju pilsētā zem 5%, un domāju, to arī panāksim.
– Vai pilsētas drošības spilvens – iekrātie miljoni – ir jau tērēti vai tomēr joprojām gatavojaties krīzes otrajam vilnim?
– Pašvaldībai ir apmēram desmit miljoni latu brīvo budžeta līdzekļu. Šogad palielinām investīciju programmu, un daļa no tiem būs nepieciešama. Bet vismaz pieciem miljoniem jāpaliek rezervē. Vienlaikus ļoti uzmanīgi sekojam situācijai Eiropas Savienībā un īpaši – eirozonā. Visas pazīmes liecina, ka otrais krīzes vilnis būs.
– Drīz?
– Grūti pateikt, kāda būs ASV un Ķīnas politika. Palīdzēs eirozonai? Nepalīdzēs? Grūti pateikt, kāda būs eirozonas valstu politika. Vai šo valstu tautas pieņems tik dramatisku jostas savilkšanu, kāda tika uzspiesta Latvijas tautai. Šobrīd ne grieķi, ne spāņi tam nav gatavi, un es domāju, ka arī neviena cita tauta pasaulē tam nepiekritīs. Līdz ar to – jo stingrāk jostu vilks, jo vairāk protestēs. Jo vairāk protestēs, jo mazāk būs ienākumu.
– Un šo notikumu kontekstā eiro mums ir vajadzīgs?
– Šādos apstākļos neredzu nekādu izdevīgumu Latvijai pievienoties eirozonai. Pārkāpt no sava mazā kuģīša uz grimstošo Titāniku un tikai tāpēc, ka tie uz Titānika sauc: pievienojieties mums grimšanas procesā un jūs gūsiet kolosālu baudu! Tad jau vienkāršāk ir uzreiz noslīcināties. Manā skatījumā, Latvijai jau šobrīd jāatsakās no lata piesaistes eiro. Jāpāriet uz valūtu grozu, un, jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo labāk. Protams, būtu bijis vēl pareizāk 2008. gada beigās devalvēt latu, bet šobrīd tam vairs nav jēgas. Kopumā Latvijas makroekonomisko politiku var uzskatīt par izcilu piemēru tam, kā nevajadzētu rīkoties krīzes apstākļos. Tā kā visas tās patosa runas par kaut kādiem valsts sasniegumiem ir tikai šīs bezjēdzīgās politikas realizētāju piesegs un pīārs. Fakts ir tāds, ka Latvija 20 gados ir zaudējusi 600 tūkstošus iedzīvotāju. Vairāk nekā Pirmajā un Otrajā pasaules karā kopā.
– Ko tautas skaitīšana pateikusi par Ventspils iedzīvotājiem?
– Galīgie cipari vēl nav zināmi. Taču tūlīt pēc tautas skaitīšanas Ventspils pašvaldība pasūtīja pētījumu, lai noskaidrotu, cik no ventspilniekiem nav saskaitīti. Izrādījās, ka no cilvēkiem, kas ikdienā dzīvo Ventspilī, nav saskaitīti 10%. Citiem vārdiem, tas skaitlis, kas iegūts tautas skaitīšanā, jāreizina ar koeficientu 1,1. Arī es personiski netiku saskaitīts.