Latvija ir maza valsts, kuras labklājība balstās izglītotas tautas ražīgā darbā, gudri izmantojot mūsu dabas resursus un nodrošinot līdzsvarotu novadu attīstību. Gandrīz desmit gadus – līdz pat pagājušā gada oktobrim, Zaļo un zemnieku savienības ministri bija atbildīgi par četriem valsts attīstības "vaļiem" - izglītības, labklājības, zemkopības, vides un reģionālās attīstības jomu. Diemžēl visās tajās ir jūtama puvuma smaka.
Tāpēc ZZS ilggadējā līdera Raimonda Vējoņa runas par to, ka Labklājības ministrija "iznīcina Latvijas laukus" (NRA, 15.08.2013) ir liekulīgi meli. To mērķis ir piesegt savas partijas neveiksmīgās politikas sekas un atbildību par tām uzvelt citiem.
ZZS lauku attīstības politika ilgus gadus bija "visiem pa druskai, lai tik balso par mums". Tās rezultātā cilvēki nevis radīja sev jaunas darbavietas laukos, bet devās uz Rīgas lidostu ar vienvirziena biļeti kabatā. Savukārt reģionālās attīstības politika īpaši gādāja par naudīgiem projektiem Ventspilī un citās piejūras pašvaldībās.
Šodien mēs cīnāmies ar tuvredzīgas politikas sekām. Daudzviet ir tukši novadi, kur dzīvo lielākoties pensionāri un vienīgās darbavietas ir valsts un pašvaldības iestādes un vēl kāds vietējais veikals. Piemērām, Ciblas novads, kurā ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa veido vien piekto daļu no budžeta - pārējais ir valsts budžeta dotācijas. Vai tiešām kāds domā, ka investori šodien nopietni raudzīsies uz novadiem, kuri zaļzemnieku saimniekošanas gados ir iztukšoti? Varbūt pienācis laiks beigt sevi mānīt un sākt skatīties patiesībai acīs?
Izglītības joma, ko par valsts attīstības pamatu uzskata ne vien pašmāju, bet arī ārvalstu eksperti, ir bijusi pakļauta absolūtai pašplūsmai. Pirmsskolas izglītība nenodrošina sagatavotu pāreju uz pamatizglītību, tāpat profesionālās skolas ir degradētas un to reputācija sagrauta. Uzmanība pievērsta tikai augstākās izglītības biznesa projektiem, akreditējot vājas, bet ienesīgas studiju programmas. Darba tirgus pieprasījums nav vērtēts un šodien investori nevar uzbūvēt rūpnīcu Rēzeknē, kas nodrošinātu darbavietas, jo tik banāli, bet trūkst metinātāju un virpotāju.
Personām ar invaliditāti faktiski līdz šim bijusi liegta normāla integrācija sabiedrībā, kādam bijis izdevīgāk izlikties, ka viņu nav vispār. Lielai daļai ģimeņu šis bijis ārkārtēji sarežģīts laiks, jo pietrūcis valstiska atbalsta tam, ka viņu bērni ar invaliditāti var apmeklēt skolas, savukārt vecāki atgriezties darbā, nezaudējot savas profesionālās iemaņas un iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi arī ārpus mājas.
Savukārt iepriekšējo gadu politika labklājības jomā lielu iedzīvotāju daļu uzsēdināja uz pabalstu adatas un šobrīd mums nākas strādāt ar ģimenēm, kurās cilvēki vairākās paaudzēs ir iemācījušās likt lietā savu radošumu un dzīvot no valsts maizes, tā vietā, lai strādātu un uzturētu ģimenes no pašu nopelnītā. Cilvēki daudzviet labprātāk izvēlas saņemt pabalstu, nevis strādāt par līdzvērtīgu algu un domāt par savu izaugsmi. To atzīst arī vietēji uzņēmēji, kuriem reģionu centros izdevies noturēties pateicoties tam, ka tur iedzīvotāju skaits ir lielāks un darbiniekus ar grūtībām, bet vēl izdodas atrast. Tomēr es ticu, ka latviešu darba tikumu ZZS tomēr nav iznīcinājusi pavisam un programma "Darbs Latvijā", pie kuras izstrādes šobrīd strādā Labklājības ministrija, sasniegs motivētus cilvēkus un palīdzēs tiem atgriezties darba tirgū.
Viņa pibāzusi visu internetu pilnu ar savu komentāru. Smird arī šeit. Rakstā nav nekā cita, kā mēslu un vircas spainis, ko uzliet saviem politiskajiem konkurentiem. Viss pārējais - sen zināmu patiesību atgremošana un nevienas argumentētas jaunas domas.
Ir jau tiesa, ka daudz kas sadarīts nejēgā, bez prāta un saprašanas.Kā jaunas vēlēšnas, tā veco vietā nāk jauni zaļokšņi, kam liela dūša, bet maz zināšanu un spēju kaut ko jēdzīgi darīt.Atliek secināt, ka latviešu vidū neatgrīezeniski zuduši prāta cilvēki. Nu kaut vai tā čakarēšanās pa izglītību - attīstītākajās pasaules valstīs jau pasen akcentu liek uz spēju, domāšanas prasmju attīstību, uzsverot , ka līdzšinējā zināšanu dzīšana skolēnu galvās stipri atgādina robotu taisīšanu.diemžēl mūsu lielie speci tālāk par šabiedrības balstīšanu zināšanās "nav tikuši.