Interneta portālos bijušas lasāmas 5.septembra tiesas sēdē sniegtās liecinieku liecības, tāpēc tās varēja ietekmēt nākamajā sēdē izvaicājamo liecinieku teikto. Šī iemesla dēļ liecības nebūtu pieļaujamas konkrētajā krimināllietā, piektdien tiesas sēdē sacīja dokumenta viltošanā apsūdzētās Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces advokāte Guna Kaminska.
Krimināllietu, kurā Muižniece apsūdzēta par to, ka būdama Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Vija Siliniece skata atklātā sēdē un presei nav liegtas iespējas fiksēt un atreferēt tiesas sēdēs sacīto.
Savukārt Kaminska piektdien tiesas sēdē pauda uzskatu, ka 5.septembra liecinieku liecības atspoguļotas interneta portālos un tās varēja izlasīt 13 liecinieki, ko bija plānots pratināt nākamajā dienā.
Muižnieces advokāte bažījās, ka šie liecinieki ir varējuši no presē lasītajām liecībām ietekmēties un tas, savukārt, varētu kaitēt taisnīgai lietas iztiesāšanai.
Tiesnese Siliniece atzina, ka tad, ja tā tiešām ir bijis un liecības medijos atreferētas, tad "robežas ir pārkāptas".
Pagaidām gan tiesnese nepieņēma lēmumu par liecību pieļaujamību. Tiesnese norādīja, ka advokāte var lūgt pieņemt šajā lietā blakuslēmumu.
Kaminska arī lūdza iepriekš sniegtās liecības pārbaudīt.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šonedēļ sāka iztiesāt krimināllietu, kurā apsūdzēta Muižniece.
Prokuratūra iepriekš lūdza Muižnieci izdot kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra vēl uzskatīja, ka nepieciešams Saeimas akcepts šajā jautājumā.
Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā.
Muižnieces tiesneses pilnvaras patlaban apturētas.
Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).
Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Loskutova iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.
Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām. Muižniece arī norāda: viņa nesaprot izvirzītās apsūdzības un viņai inkriminētos pārmetumus neatzīst.