Reformu partija (RP) uzskata, ka pirmdien koalīcijas padomē Nacionālās apvienības un "Vienotības" izteiktā prasībai atlikt RP ministra Roberta Ķīla iecerētos augstskolu akreditācijas noteikumu grozījumus ir pamatota ar formāliem iemesliem. RP pārmet koalīcijas partneriem reformu vilcināšanu un pat paziņo, ka "tiesiskuma un reformu koalīcijā" ir tikai viena partija, kas aizstāv pārmaiņas izglītībā, ekonomikā un pašvaldību jautājumos.
"Patlaban esam liecinieki tam, kā konkrētas, izstrādātas, sabiedrībai izskaidrotas un ar partneriem izdiskutētas reformas augstākajā izglītībā atkal tiek vilcinātas un atliktas tikai politisku iemeslu dēļ," teikts Reformu partijas paziņojumā.
"Ir pamats uzskatīt, ka Tiesiskuma un reformu koalīcijā ir tikai viena partija, kas pa īstam un darbos aizstāv pārmaiņas valstij būtiskās jomās – izglītībā, ekonomikā, pašvaldību jautājumos. Reformu partija aicina arī citus koalīcijas spēkus apliecināt savus vārdus ar darbiem un nekavēties ar nozīmīgu reformu virzību," pausts RP paziņojumā.
"Patlaban reformas tiek atliktas ar formālu iemeslu, ka augstākajā izglītībā nepieciešams vēl viens atsevišķs reformu plāns. Izglītības un zinātnes ministrija līdz šim nav uzskatījusi par nepieciešamu izstrādāt vēl vienu atsevišķu plānu līdzās aptuveni sešiem, kas jau ir apstiprināti (valdības deklarācija, valdības rīcības plāns, vairāki Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojumi un citi)," norādīts RP paziņojumā.
Ķīlis uzskata, ka nav nepieciešams "vēl viens formāls plāns, kas iegultu plauktā, bet gan konkrētas rīcības".
Jau vēstīts, ka Ķīlis vēlas mainīt to, kurai institūcijai ministrija uzticēs augstskolu studiju programmu akreditāciju. Paredzēts, ka to, kam uzticēs studiju programmu akreditēšanu, noskaidros starptautiskā konkursā.
Līdz šim bijis zināms vien tas, ka atbilstoši paredzētajai reformai šīs funkcijas organizēšanu uzticēs Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kas uz līguma pamata pilnvaros kādu neatkarīgu institūciju, nevis Augstākās izglītības padomi (AIP), kurā darbojas arī pašu augstskolu rektori un varētu "paši sev klapēt pa plecu," iepriekš norādīja Ķīlis. Savukārt rektori, kā arī Latvijas Studentu apvienība uzskatīja, ka šo studiju virzienu akreditāciju varētu uzticēt tieši AIP.
Rektoru padome pagājušajā nedēļā nobalsoja par neuzticības izteikšanu Ķīlim. Rektoru padomei un ministram pēdējā laikā bijušas domstarpības par iecerētajiem jaunajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem. Rektoru padomes vairākums pagājušajā nedēļā nolēma izteikt neuzticību Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski, kā arī ir neapmierināti ar Studiju virzienu akreditācijas noteikumu saskaņošanas gaitu.
Rektori norāda, ka jaunais studiju gads augstskolām un akadēmiskajai saimei sākās ar īpatnēju ministra apsveikumu, presē paziņojot, ka 2/3 Latvijas augstskolu ir jāslēdz vai jāapvieno. Šāds paziņojums gada pirmajā studiju dienā esot klaja necieņas izrādīšana augstskolām, studentiem, mācībspēkiem.
VIENĀ OTRĀ AUGSTSKOLĀ MĀCĪBSPĒKI JAU ĀTRĀK NEAIZIES PENSIJĀ , KAMĒR TOS NEAIZNESĪS AR KĀJĀM PA PRIEKŠU. RIEBJĀS KLAUSĪTIES TĀS LEKCIJAS PIE ŠĻUPSTĒŠANAS UN NEMŪSDIENĪGAS PIEEJAS UN SAPRATNES.DARORS BIJA JĀĀPGŪST CITĀDI NEVAR, BET KVALITĀTE ATPALIEK.....JĀDOD STRĀDĀT JAUNAJIEM PROGRESĪVI.IR ARĪ ŠĀDS VIEDOKLIS.