Vai «Labklājības valsts» zaudē savas pozīcijas?

Pirmo reizi vairāk nekā puse iedzīvotāju nepiekrīt apgalvojumam, ka migranti nes labumus valsts ekonomikai. Imigrācijas ekonomiskās sekas galvenokārt attiecas uz slikti apmaksātajiem amatiem. Šajā jomā vietējie iedzīvotāji ir saskārušies ar sīvu konkurenci no migrantu puses. Ikgadējais ziņojums par sabiedrības viedokli liecina, ka puse no valsts iedzīvotājiem uzskata, ka Lielbritānijas „Labklājības valsts” tēls zaudē savas pozīcijas.

Pētījumā piedalījās vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Respondentu lielākā daļa ir noraizējusies par to, ka drīzumā radīsies nepieciešamība „ciešāk savilkt jostas”. Vairāk nekā puse – 55% - vēlētos, lai ienākumu līmenis paliktu pašreizējā līmenī. Pirmo reizi desmit gadu laikā ir palielinājies to cilvēku skaits, kas uzskata, ka nodokļi ir jāpalielina. Aptaujāto trešā daļa izteicās par nodokļu palielināšanu uz sociālo izmaksu rēķina. Pārējie – 62% - uzskata, ka pabalsti, piemēram, bezdarbnieka pabalsts, ir pārāk augsts un tas neveicina bezdarba līmeņa samazināšanos. Tikai puse no respondentu izteicas par valsts atvieglojumu palielināšanu invalīdiem.

Pirms 9 gadiem 72% respondentu atbalstīja cilvēkus ar speciālajām vajadzībām. Droši vien minēto statistiku ietekmējuši pēdējie dati. Laika posmā no aprīļa līdz jūnijam Lielbritānijas ekonomika kopumā zaudēja savas pozīcijas par 0,2% attiecībā uz prognozējamo līmeni.  Pētījuma dalībnieki uzskata, ka Lielbritānijas valdībai jācenšas vienlīdzīgāk sadalīt ienākumus sabiedrībā.  Pētījuma gaitā tika konstatēts, ka angļi ir neapmierināti, ka uz viņu ienākumiem „pretendē” arī skoti. Salīdzinājumā ar 1997.gadu par ceturto daļu ir kļuvis vairāk angļu, kuri uzskata, ka Skotijai būtu jāatdalās no Lielbritānijas.